Kad es biju jaunāka, Ziemassvētkus tiešām gaidīju – tika veidoti rotājumi no tā, kas mājās bija pieejams, nereti tās bija izgrieztas sniegpārsliņas un Ziemassvētku vītnes no papīra. Tika zīmēti apsveikumi un kopā ceptas piparkūkas. Tā to sajūtu, ka tuvojas Ziemassvētki, varēja notvert. Protams, ārā vēl bija kārtīgas sniega kupenas, kas arī deva savu, un pēc eglītes bija jābrien. Eglītes rotāšana bija kā punkts uz i, jo tā tika nesta tikai dienu pirms Ziemassvētku vakara.
Esmu daudzus dzirdējusi sakām, ka vairs nav tās sajūtas, kāda bija bērnībā, kad tika gaidīti šie maģiskie svētki.