Vēl vecie cilvēki iespiež kaimiņienes, bērnu vai mazbērnu rokā teju pusi no savas pensijas un savu pasi un saka: «Ja aptiekā paprasa, lai tev ir ko parādīt!» Ir arī gadījumi, kad bērni vai mazbērni sencīšiem izrakstītās zāles no aptiekāra izlūdzas, jo reizi mēnesī uz mežmalas viensētu apciemot vecākus brauc, līdzi aizvedot veselu kaudzi ar pārtiku un arī ģimenes ārsta izrakstītās zāles. Tie bērni vispirms nebrauc pēc tēva pases, tad atpakaļ uz pilsētu pēc zālēm… Tāpat viņi nestāv blakus sirmgalvjiem ārsta kabinetā, kad vecajam vīram vajadzētu no sava ģimenes ārsta izkarot padsmit ciparus garo receptes kodu, kas varētu noderēt, ja radiniekam uz aptieku nav līdzi receptes īpašnieka personu apliecinošā dokumenta. Ja dakteris pats to kodu nepiedāvā, ja zāļu izņēmēja personas kodu elektroniskajā versijā neieraksta, tad tā vienkārši tur nav, un personu apliecinošos dokumentus vecie cilvēki bieži vispār neizlaiž no rokām laukā un tur gultā zem spilvena tāpēc, ka pasi viņam vajadzēs, ja būs jāizsauc ātrie…
E-recepte mežmalā
Burtu izmērs
Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku
Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā
Digitālais saturs no 1,99 €/mēn. — pieeja visiem maksas rakstiem portālā. E-avīze no 7,50 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.