Citas latviskās partijas, kuru izredzes Rīgā arī nav spožas, skaudīgi prāto, ka Jānis Bordāns — viņa partiju savai debijai politikā izvēlējās bijusī KNAB «īstā vadītāja» — tādējādi ir izvilcis laimīgo lozi. Nu viņam tiešām esot cerības tikt pāri 5 procentu barjerai, kas metropoles pašvaldības vēlēšanās ir nopietns šķērslis.
Tiek prognozēts, ka bordānistu iekļūšana domē tikšot panākta uz Nacionālās apvienības un/vai Vienotības rēķina. Turklāt abām partijām spalvas paplūkāt grib arī visi citi latviskie spēki bez stabiliem atbalstītājiem. Tāpēc nebūs nekādas cīņas «par Ušaka un mistera Divdesmitprocentīgā padzīšanu no rātsnama» — tās vietā būs pamatīgs tautiešu kašķis par to, kuri politiķi ar Rīgas latviešu vēlētāju balsu pārdalījumu iestums sevi domē.
Uz pateicīga fona Strīķe tiešām šķiet politiska «lokomotīve». Citu sarakstu līderi — Armands Krauze zaļzemniekiem, Mārtiņš Bondars un Juris Pūce apvienotajam Latvijas reģionu apvienības un Latvijas attīstībai sarakstam, Vilnis Ķirsis Vienotībai — ir tikai pašpārliecinātas (vai pašpārliecinātību tēlojošas) kartona figūras.