Ir skaidrs kā diena, ka mums šī sistēma bija jāievieš jau vakar. Par to pēdējā laikā arvien uzstājīgāk ierēdņiem atgādina arī dažādas sabiedriskās organizācijas. Viena no tām — «Zaļā Brīvība» savā manifestā raksta šādi: «Atkritumu daudzums Latvijā visu laiku aug, un lielākā daļa šo atkritumu tiek apglabāti. Otrreizēji izmantojam un pārstrādājam tikai pavisam nelielu daļu. Mēs vēlamies to mainīt. Viens solis šajā virzienā ir depozīta sistēmas ieviešana.
Depozīta sistēmā, iegādājoties dzērienu, jūs samaksāsiet papildu maksu — depozītu, kas jums tiks atdots gadījumā, ja izlietoto iepakojumu atgriezīsiet tirgotājam. Tā ir ļoti efektīva sistēma, ar kuras palīdzību var savākt atpakaļ pat vairāk nekā 90% iepakojuma materiālu.
Šāda sistēma jau darbojas daudzās valstīs, t.sk. Igaunijā un Lietuvā. Taču Latvijas dzērienu ražotāji uzskata, ka tā ir pārāk dārga, un apgalvo, ka patērētājam par katras pudeles savākšanu būs jāpiemaksā 5 centi. Taču pieredze Lietuvā liecina, ka apsaimniekošanas izmaksas ir daudz zemākas (1 cents skārdenei, 3 centi PET pudelei un 4 centi stikla pudelei). Bez tam mēs jau pašlaik ražotājiem maksājam par izlietotā iepakojuma savākšanu. Diemžēl tikai neliela daļa no tā patiešām tiek savākta un atgriezta apritē.
Mana Balss 2017. gadā tika savākti vairāk nekā 11 tūkstoši iedzīvotāju parakstu par atbalstu depozīta sistēmas ieviešanai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, bet diemžēl Zemkopības ministrija šo priekšlikumu nav saskaņojusi, aizbildinoties ar pārāk dārgām izmaksām un apgrūtinājumu ražotājiem. Dzērienu ražotāju lobijs Latvijā ir spēcīgs, un depozīta sistēmā iekļauto dzērienu apgrozījums iepriekšējos gados ir pārsniedzis 500 miljonus EUR. Taču mums ir jāpārliecinās, ka valdība strādā sabiedrības, nevis atsevišķu uzņēmēju interesēs, un jāpanāk, lai Saeima vēl līdz 2018. gada oktobra vēlēšanām visus šos likumu grozījumus apstiprina.
Paredzams, ka jaunajā sistēmā varēs nodot vienreiz un atkārtojami lietojamo stikla, plastmasas un alumīnija primāro dzērienu iepakojumu, saņemot par to atpakaļ samaksāto depozītu. Šī sistēma aptvertu 12% no stikla taras, 30% no primārā plastmasas iepakojuma un 43% no primārā metāla iepakojuma.
Pārējos atkritumus joprojām vajadzēs šķirot un nodot šķirošanas konteineros. Tādējādi: cilvēki ekonomiski tiks motivēti vairāk šķirot; mēs izglābsim vērtīgus resursus no apglabāšanas; padarīsim Latviju tīrāku.»