Pats par sevi nelielais pārskats bija tikai bezkaislīga statistika, kas vienlaikus uzskatāmi nodemonstrēja atklāti nepievilcīgu ainu. Proti, ka Latvijas pakalpojumu eksports pat nozarēs, kur mēs vēl pirms dažiem gadiem bijām pārliecinoši līderi Baltijas valstu vidū, ir noslīdējis līdz rādītājiem, zemākiem nekā pie kaimiņiem, pie tam ne vienā vien gadījumā vēl pirms pandēmijas sākuma ir samazinājušies arī apjomi naudas izteiksmē, salīdzinot ar nebūt ne tik seniem labākajiem gadiem. Pandēmijas laikā, protams, ir piedzīvots iespaidīgs kritums, taču atkal visbiežāk lielāks nekā pie kaimiņiem. Īpaši dramatiska, jāpiebilst, izskatās finanšu pakalpojuma eksporta līkne.
Katrai no gadījumiem, protams, ir savs skaidrojums, kamdēļ viss notiek tā, kā notiek. Kas attiecas uz tranzītu, tad var vainot Krieviju, kura īsteno ilgtermiņa stratēģiju visa veida kravu plūsmas pārorientēšanai uz savām ostām un to pašu prasa no sabiedrotajām valstīm, pirmkārt jau Baltkrievijas.