Projekta «Kompetenču pieeja mācību saturā» portāla «Skola 2030» vadītāja Velga Kakse skaidro, ka šī ir trešā reize kopš Atmodas laikiem, kad Latvijā tiek pārskatīts un izvērtēts mācību saturs. Savu viedokli pauž arī VISC vadītājs Guntis Catlaks, sacīdams: «Ir jādomā par to, kādas ir katra cilvēka īpašās vajadzības, talanti un spējas, kas būtu attīstāmas.»
Programmas ieviesēji paredz, ka 2030. gadā būs izveidojusies jauna paaudze, kura, pateicoties kompetenču izglītībai, būs spējīga pieņemt lēmumus, izvērtēt sekas un darīt nepieciešamo sev, ģimenei un sabiedrībai kopumā.
Priekšā daudz labojumu
Pašlaik izglītības jomas speciālisti strādā pie mācību satura pilnveides, lai novērstu tā sadrumstalotību un dublēšanos. Pirmsskolas vadlīniju, pamatizglītības standarta izstrāde, ko pavasarī plānots iesniegt apstiprināšanai valdībā, jau izraisījusi domstarpības. Pedagogi uzskata, ka standarta projekts pamatizglītībā tā prasību (sasniedzamo rezultātu) daļā šobrīd ir pārāk vispārīgs. Rodas šaubas, vai uz šāda tipa standarta pamata varēs veidot pārbaudes darbus un eksāmenus, ka skolēniem rezultātā slodze varētu nevis mazināties, bet akurāt pretēji — pieaugt, ka mācību satura apguve un kompetenču sasniegšana klasē ar 10 skolēniem varētu atšķirties no tā, kas būs klasē ar 30 skolēniem, un tās nebūt nav vienīgās problēmas, kuras uzskaitījuši nozares speciālisti.
ARTŪRS SKRASTIŅŠ, Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors, uzskata, ka skolas uzdevums ir sagatavot kompetentus un motivētus audzēkņus. Jāņa Līgata foto