Lai šo situāciju labotu, jau 2017. gadā tapis valdības apstiprināts Valsts pārvaldes reformu plāns ar mērķi veidot efektīvu, atbildīgu un elastīgu valsts pārvaldi, kuras funkcionalitāti sekmētu arī grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju atlīdzības likumā. Diemžēl vakar publiskotajā Valsts kontroles revīzijas slēdzienā secināts, ka «daļa noteikto darbības rādītāju sasniegti, taču kopumā reforma nebija pārvaldīta efektīvi. Bez tam termina «reformas» lietojums radīja lielas gaidas par kvalitatīvām pārmaiņām visā valsts pārvaldē, bet tās nav notikušas». Tautas valodā runājot, rezultāts no sērijas cik garš, tik plats.
Reformu plāna «skaļākais pasākums» – valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazināšana – Valsts kontroles skatījumā arī vērtējams drīzāk kā mārketinga elements, nevis jēgpilnas pārmaiņas, jo izņēmumu, metodikas un jaunu amata vietu izveidošanas dēļ reformas laikā nodarbināto skaits valsts budžeta iestādēs nav būtiski mainījies – pirms un pēc reformas tajās nodarbināti aptuveni 60 tūkstoši darbinieku.