Nesen klausījos radio raidījumu, kurā mani uzrunāja jauniešu diskusija par ticību. Pozitīvi un visādi citādi advancēti jaunieši diskutēja par tēmu – Ticība. Kāds no dalībniekiem izteica domu par uguni. Tai piemīt divas nozīmes. Viena – noderīga un vērtīga, bet otra – iznīcinoša. Mēs zinām, ka no iznīcinošās uguns jāsargās. Jāievēro drošība. Bet noderīgi un saprātīgi lietotā uguns var sasildīt māju, ar tās palīdzību var pagatavot ēdienu. Paldies šim jaunietim, kurš šajā praktiskajā un tai pašā laikā tik vienkāršajā salīdzinājumā atgādināja tik bieži sastopamo duālo problemātiku. Mūsu katra paša ziņā ir tas, kāda būs mana izvēle, kā rīkošos un kā izmantošu situāciju. Tas man atgādināja, cik vērtīgi ir būt siltiem savā attieksmē. Arī silti gatavotais ēdiens var kalpot, lai iepriecinātu mājiniekus un draugus. Kā priesteris varu patiesi apliecināt, ka ticība, kas mājo mūsos, ir uguns. Lai Dievs dod to izmantot tikai labiem mērķiem, kas palīdz līdzcilvēkiem.
Noslēgumā vēlos izteikt sirsnīgu pateicību visiem, kas strādā un darbojas Valmieras pilsētas labā. Atcerēsimies – cilvēks nav tikai miesa vien. Mums katram ir dota dvēsele. Lai labais Dievs izlej bagātīgi savu svētību pār mūsu materiālajām un garīgajām vajadzībām! Izmantosim savus talantus un iespējas sadarbībā ar to, Kurš nācis no Debesīm.
Priecīgus Kristus dzimšanas svētkus!