Lai arī latvieši mīl stāstīt paglupas anekdotes par lēnajiem igauņiem, tā nu ir sagadījies, ka viņi allaž izrādījušies kaut mazu, tomēr solīti priekšā īstenajiem letiņiem – pirmie Dziesmu svētki Igaunijā notika 1869. gadā Tartu (tolaik Tērbatā), mūsējie – 1873. gadā, arī savu valsti igauņi nodibināja 1918. gada 24. februārī, mēs – tā paša gada 18. novembrī, pat viņu augstākais paugurs Munameģis ir par dažiem metriem augstāks nekā mūsu Gaiziņš.
Ir ar ko lepoties arī mūsdienu Igaunijai – atgūtās neatkarības gados radīti četri tā saucamie vienradži – uzņēmumi, kuru vērtība pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru, kamēr 60 reizes lielākajā Vācijā tādu ir tikai deviņi. Kaimiņzemē ieviesta un jau vairākus gadus sekmīgi darbojas e-veselība, bez tam izveidota gēnu banka, kurā katrs iedzīvotājs, nododot asins paraugu, var uzzināt savus riskus saslimt ar kādu izplatītu slimību un ar speciālistu ieteiktu veselīgu dzīvesveidu vai zālēm no tās izvairīties, jo Veselības ministrija aprēķinājusi, ka ieguldītie miljoni atmaksāsies, laikus ārstējot cēloņus, nevis vēlāk cīnoties ar sekām.