«Nekad nebūs tā, ka kāds varēs būt 100% drošs, ka viņa cūku novietnē mēris neienāks… Latvijā ir 3964 novietnes ar cūkām, bet apmēram 45 saimniecības spēj nodrošināt 90% Latvijā saražotās cūkgaļas… Lielajām komercsaimniecībām, kas strādā eksportam, šīs mazās saimniecības ir papildu risks… Ja 10 km rādiusā ap lielo novietni kādā kūtiņā tiek konstatēts mēris, lielā saimniecība mēnesi nevar realizēt produkciju. Valstij šajā situācijā būtu jāiejaucas. Ja Āfrikas cūku mēra draudu dēļ ir nokautas cūkas, valsts maksā kompensāciju. Vai valstij ir kāds labums no šīs pagalmu saimniecības?… Būtu jānosaka, ka 10 km rādiusā ap komerciālajām saimniecībām nedrīkst turēt cūkas piemājas saimniecībās, kurās nespēj nodrošināt elementāro biodrošību.»
Kā vērtēt šo problēmas izvērtējumu?
1938. gadā Latvijā bija 274627 lauku saimniecības, kas atbilstu minētajām «pagalmu saimniecībām», ar 797000 cūku, un tās saražoja 98000 t cūkgaļas. 1996. gadā vēl palikušās 86269 (31,4%) saimniecības ar 460000 (57,7%) cūku saražoja 77800 (79,4%) t cūkgaļas, bet 2015. gadā bija vairs tikai 6308 (2,3%) saimniecības ar 334000 (41,9%) cūku, kas saražoja vien 29300 (29,9%) t cūkgaļas.
Mazo fermu iznīcināšana un cūkkopības koncentrēšana lielfermās ir novedusi pie cūkgaļas ražošanas būtiskas samazināšanās.