Ilmārs Latkovskis, Olafs Pulks, Inesis Boķis, Jānis Rozenbergs, Artis Jansons, Toms Upners un citi politiķi un pašvaldības pārstāvji todien vairs it kā nebija savos amatos, bet ļāvās sportiskajām aktivitātēm kopā ar pusaudžiem un jauniešiem, par kuru dzīvi, visticamāk, viņi neko nezināja un arī nezinās. Bērni no SOS ciemata arī todien nebija puišeļi un meitenes, kuri dažādu iemeslu dēļ nonākuši ārpusģimenes aprūpē. Viņi bija bērni, kas baudīja notikumu.
Skatītāju tribīnēs sēdēja un līdzi juta SOS ciemata sociālie darbinieki, SOS mammas un citi palīgi. Sportā veicās visiem. Kā viņiem klājas ikdienā? No politiķu puses šo jautājumu pāris spēļu starplaikos «Liesma» nedzirdēja, tāpēc aprunājās ar ciemata vadītāju EDIJU PĒTERSONU un sociālo darbinieci DAIGU LILIENTĀLI.
«Ir bērni, kas pie mums uzauguši, uzsākuši skolas gaitas un tagad pabeidz pamatskolu, vidusskolu. Zinām, cik sākums bijis sarežģīts, bet tagad nemaz nepateiksi, kas un kā bijis. Izauguši brīnišķīgi jaunieši, kuri vēlas tālākizglītoties,» izglītības nozīmi uzsvēra Daiga Lilientāle, un tas ir likumsakarīgi, jo šogad vairāki SOS ciemata jaunieši iegūst pamata izglītību un izvēlas izglītību turpināt tehnikumos, jaunieši, kas pabeidz vidusskolas, raugās studiju virzienā.
BUMBOTIES IR VIEGLĀK nekā analizēt bāreņu dzīvi Latvijā — pirmā doma, kas nāk prātā, piektdienas pusdienlaikā ieraugot politiķus futbola spēles laukumā. Jāņa Līgata foto