Piektdienas pēcpusdienā, ienākot Vidzemes rehabilitācijas centrā, tagadējie darbinieki bijušos sagaidīja ar rozā sīkziedu rozītēm. «Pārsteigums un aizkustinājums,» sacīja kundzes gados, ar acīm meklējot, kurp doties tālāk, jo kopš tā laika, kad viņas desmitiem un simtiem kilometru bija noskrējušas pa slimnīcas gaiteņiem, sniedzot tolaik vislabāko aprūpi pacientiem, šajās sienās daudz kas ir mainījies.
Bijušajiem darbiniekiem pirmajiem bija iespēja apskatīt vēsturisko izstādi, kurā slimnīcas mūžs sadalīts desmitgadēs – fotostāsts, īsi atmiņu zibšņi ne tikai par darba ikdienu, bet par kopā būšanu.
IESPĒJA APSKATĪT slimnīcu, kas pēdējo gadu laikā pārbūvēta. Bijušie darbinieki kopā ar savējiem, kas viņu reiz aizsākto turpina šodien, devās apskatīt slimnīcas stacionāra nodaļas un Vidzemes rehabilitācijas centra telpas. Attēlā rehabilitācijas centra fizioterapeite Anda Bērziņa un bijusī neatliekamās palīdzības dienesta dispečere Irēna Murīsa (priekšplānā). Uģa Brālēna foto