Kāds bija jūsu sākums?
Piecdesmit tik ātri paskrējuši, ka ne attapties… Abi esam no Vidzemes — es no Mārsnēniem, Gunta no Piebalgas, satikāmies Valmierā, kur biju Cēsu arodvidusskolas praksē mēbeļu kombinātā. Pēc balles vēlu vakarā pavadīju meiteni mājās un saules gaismā tikai otrā dienā ieraudzīju, randiņu jau bijām norunājuši. Tas vēl bija pirms dienesta. Divus gadus draudzējāmies, Gunta arī atbrauca pie manis, dienēju dzelzceļniekos Aizkarpatos. Pusgadu pēc dienesta salaulājāmies Valmierā, svinējām pie sieviņas māsas Piebalgā. Abi sākumā strādājām stikla šķiedras rūpnīcā, tikām pie istabiņas, šo dzīvokli kooperatīva mājā iegādājāmies vēlāk.
Skaistākie brīži jūsu 50 gados kopā.
Vispirms jau kāzas, tas pats par sevi saprotams. Atceros to jocīgo sajūtu, kad pirmoreiz kā precēti cilvēki gājām uz pilsētu un likās, ka visi uz mums skatās: gredzeni rokās! Bet tā jau nemaz nebija…
VALMIERĀ. Zelta pāris pēc pilsētas pašvaldības apsveikuma 2020. gada 5. decembrī. Foto no pašvaldības un ģimenes arhīva