Kā atceras Jānis Palkavnieks, …tajā laikā pūtēju orķestris koncertus nedeva. Viņi spēlēja tikai dažādos sarīkojumos ar dejām. Koncertus deva simfoniskais orķestris ar kori… Iepriekš minēto faktu apliecina Valmieras Šanas biedrības dalībnieka Jāņa Kārkliņa (1891–1975) grāmatā Latviešu Pūcesspieģelis rakstītais: Tādas lustes izziņoja ar štapeti, kur bija lasāms: Zaļumu balle skaistā Varžu vērī pie labas ragu mūzikas ar pilnu bufeti.
Tā laika pūtēju mūzikas neatņemama sastāvdaļa bija bēres. Par to liecina daži fragmenti no Valmieras Šanas biedrības sadzīves ainām: Pažarnieki bez apstājas pūta sēru maršus,…Pūtēji pūta: Dusiet jūs, kauju ērgļi!, …Pūtēji pūta: Gei, slavjaņe! No Jāņa Palkavnieka vēstules: Spēlēšana bērēs bija vissvarīgākā spēlēšana. Bēres bija tikai ar gājienu no bēru mājas uz kapiem. Muzikantiem bija obligāti jābūt savās personīgās formās – melnās biksēs un melnās … formas žaketēs. Pie krūtīm bija jābūt piespraustai apm.2×3 cm lielai misiņa krāsā izgatavotai liras emblēmai. Galvā bija jābūt «oktoberim».
Orķestra Signāls 10 gadu jubilejas sastāvs – vidū diriģents Jānis Spalviņš, 1. rindā no kreisās tagadējie sešdesmitgadnieki Gunārs Geduševs, Ainārs Ašaks, Andis Tīmanis, Normunds Jansons. Foto no Gunāra Geduševa arhīva