
Līdz ar citiem savu rēķinu — astoņas sudraba markas — gaidīja arī latvietis Andrejs Stagars. Viņš baznīcas torņa pulkstenim vasaras vidū bija pierīkojis jaunu atsperi un uzvelkamo sviru.
Jau 15. gadsimta beigās daudzu Eiropas pilsētu baznīcu un rātsnamu torņus greznoja pulksteņi, kuri pēc katras aizritējušās stundas ar zvana skaņām vēstīja pilsētniekiem pareizu laiku. Bet Vidzemē vēl 17. gadsimta sākumā torņu pulksteņi bija retums, tuvākie skaitīja laiku Rīgā un Tērbatā. Eiropā pulksteņmeistara amats tika cienīts un pienācīgi atalgots: ar 10 sudraba dālderiem gadā, piedevām natūrā rāte piešķīra ap 150 kilogramu maizes labības.
SKAISTA. Rīgas iela Valmierā. Skats uz Sv. Sīmaņa baznīcu 1920. gados. Foto no Valmieras muzeja krājuma