Sešas dienas mēs pavadījām Portugālē, Barcelos pilsētā. Tikai sešas, bet braucot prom un atvadoties šķita, ka bijām tur veselu mūžību, kas pēdējā vakarā saspiedās vienā minūtē un tik grūti bija saprast, ka ir pagājušas jau sešas dienas un ir jāatgriežas mājās – Latvijā. Smaidu, pārdomu, jaunu piedzīvojumu un zināšanu, pozitīvas enerģijas pilnas dienas, kurās, manuprāt, ieguvām ļoti daudz.
Pirmo dienu pavadījām ceļā, lidojot ar divām lidmašīnām caur Vāciju, atvelkot elpu no lidojumiem un sperot pirmos soļus uz svešas un tālas zemes. Apelsīnu un citronu koki, lielas alvejas, kaktusi un palmas pagalmos nav nekāds retums, skaistie kalni visapkārt, dabas klimats, okeāns, jaukie, atsaucīgie un atvērtie cilvēki, arhitektūra un rakstainās flīzes – acīm un dvēselei prieks iepazīt ko pavisam jaunu un neierastu – Portugāli, zemi, kura pēdējā dienā šķita tikpat ļoti mīļa un pazīstama, cik pirmajā sveša.
STRĀDĀJAM. Stādām apelsīnkoku pie projekta sadraudzības skolas.