Darbs atrada mani
Kādi ir tavi galvenie pienākumi?
Mans darbs ir projektu rakstīšana un finansējuma piesaistīšana. Strādāju ar medijiem un veicu pētniecību skolā, ja nepieciešams, jo Vidzemes Augstskolā esmu ieguvusi profesionālo bakalaura grādu komunikācijā un sabiedriskajās attiecībās. Pētniecība tur bija ļoti augstā līmenī. Iesaistos arī ārējo pasākumu organizēšanā, kas ir sadarbībā ar citām organizācijām, kā arī skolā, kopā ar kolēģiem. Tas vairāk ir komandas darbs. Meitiņai ir trīs gadi, un viss ir kārtībā, kamēr viņa neslimo, tad gan ir grūti ar visu tikt galā.
Kā tas ir — audzināt divas klases?
Mazajā skoliņā, manuprāt, ir mazliet sarežģītāk, jo šogad man nav stundu pie viņiem. Pagājušajā gadā man bija, tad ir vieglāk, jo kontaktējos ar viņiem ikdienā. Mazajai skoliņai mums nav klases stundu. Mēs runājam kādu laiciņu, ieeju arī stundās, lai pārrunātu aktualitātes; bet ar vidusskolu viss ir kārtībā.
Arī 2015. gadā manā audzināšanā bija viens no kursiem. Tās man bija ugunskristības. Bieži vien jaunieši nav no Valmieras, tad viņiem ir jāpalīdz tikt kārtībā ar visu sadzīvisko pusi. Citi ir īsti mājas bērni, kam grūti iejusties, ir vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts. Bet ar šo kursu jau ir krietni vieglāk, turklāt 2. kursā viņi sāk kļūt patstāvīgi.
Tu sevi raksturotu kā radošu būtni?
Man patika tas, ka es augstskolā pētīju radošumu grupās. Manuprāt, mēs radošumu cenšamies asociēt vairāk ar dizainu un mākslu, bet patiesībā tas ir arī programmēšanā, matemātikā, problēmu risināšanā, pat ēst gatavošanā, tāpēc jā, es sevi vairāk raksturotu kā radošu personu, jo lielu radošumu prasa arī sapratne, kā tikt ar vairākām lietām vienlaikus.
KOPĀ AR MEITIŅU ODRIJU, no kuras Gita tik daudz mācoties ikdienā – vieglāk uztvert dažādas lietas, dzīvot šeit un tagad. Rūtas Kristenas Bukavas foto