
Nošauto skaitā arī Latvijas skolu departamenta vicedirektors (bijušais Rūjienas vidusskolas direktors — red. piez.) Arnolds Čuibe (1879) un viņa dēls –– Arnolds Nikolajs Čuibe (1908), Valmieras Viestura vidusskolas (1938, sākotnē –– sešklasīgā pamatskola) un Valmieras 5. vidusskolas (1939, sākotnē –– Valmieras komercskola) arhitekts, kuram tikai 33 gadi. Viņu noziegums: smēķējuši pie atvērta loga, tā signalizējot vācu aviācijai… Nošauts arī pulkvedis Miervaldis Lūkins (1894), Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa adjutants, dzimis Burtnieku pagastā.
UPURUS 6. jūlijā apglabā 1. Meža kapos, Rīgā. Tas ir emocionāli skarbs notikums Noziegums tekstā un fotogrāfijās arī 1942. gada, vācu laika, izdevumā Baigais gads. (Cik nekaunīgi, naivi padomju gados šīs slepkavības atvēlēja vācu varai, tāpat kā citos, arī Valmieras cietumā kara sākumā veikto neģēlību.) Apbedījumu vietā uzliek baltus krustus. Bet vēsturnieks Aivars Stranga pētījumā Latvijas okupācija un iekļaušana PSRS (1940––1941) raksta arī tā: Aizstāvēšanas organizēšanas vietā padomju spēki tika izšķiesti pēdējam slepkavību vilnim. Rēzeknes cietumā nogalināti 33, Valmieras cietumā –– 30, Daugavpils cietumā –– 20, Liepājas milicijā –– 18. Par to arī valmierieša Jāņa Freimaņa (1915 — 2003) grāmatā Ar naidu sirdī.
DĪVALA KAPOS. Baltie krusti Valmierā. Ārijas Romanovskas foto