Kad ielas un trotuāra gabarīti vēl bija vecajās vietās, uz kājceliņa – asfaltētā – gar Apiņielas malu, dodoties no Beātes ielas Rubenes ielas virzienā, nekad nebija nācies saskarties ar masveidīgām putnu izmešu platībām. Tagadiņ tādas ir vismaz trīs pēc kārtas, un tur zem pamatīgiem lapu koku vainagiem jaunuzklātais bruģis, prasti sakot, ar latviešu alfabēta sesto burtu, ir no…ts biezā slānī! Pat neesot ornitologs un tālredzīgs putnu vērotājs nepavisam, Miķelis saprot, ka šādu raibas štukatūras slāni nav spējīgs atstāt viens un pat ne vairāki lidoņi – zem šī koka pilnīgi noteikti katru reizi kārtojas savs simts kovārņu, darot to ne vienu reizi vien!
CILVĒKI, ESIET MODRI! Gluži vai Juliusa Fučika vārdiem Miķelim jāaicina visus tumsā pa Apiņielu garām 13. nama iebrauktuvei ejošos vispirms ieklausīties, vai diženo koku zaros nesēž vismaz pāris simti potenciālo gānītāju, un tikai tad, ja augšā tukšs, turpināt ceļu bez kreņķiem sasmērēt drēbes. Foto no paša svaigākā Miķeļa arhīva