
Kā Pārgaujas ģimnāzija, toreiz Valmieras 4. vidusskola, kļuva par tavējo?
Pabeidzu Burtniekos astoņas klases, un bija jānāk mācīties uz pilsētu. 5. skola toreiz bija astoņgadīgā, bija viesturi, varoņi un uzcelta pilnīgi jauna skola. Kurp es metos? Uz jauno skolu! Paralēli mācījāmies divas vidusskolas klases. Esmu 1974. gada izlaidums.
Lai tiktu līdz izlaidumam, kāds laiciņš paiet.
Trīs gadus tur mācījos. Tagad prasīsi, kādi priekšmeti patika? Ķīmija mani interesēja. Interesēja, bet ne jau padevās. Taču man bija plāni nākotnei. Oficiālais: studēšu ķīmiju, fiziku un strādāšu Salaspils atomreaktorā (smejas), bet slēptais plāns bija — teātris. Man jau liekas labi, ja skolā ir mācību plāni, sekmju līmeņi, bet pats svarīgākais — skolā formējas personība. Esmu pateicīga skolotājiem, kuri bija ar mums kopā, un ne mazāk mūsu klasei, jo kopā augām, mums bija pašiem sava vide. Ja es mācītos citur, būtu kopā ar citiem klasesbiedriem, droši vien arī mans pasaules redzējums atšķirtos.
UZ SKATUVES. Lūcija — Regīna Devīte un Sems — Rihards Rudāks Vara Braslas iestudējumā «Rudenīgais blūzs». Matīsa Markovska foto