Pārpasaulīgs klusums un miers, arī putni savas rīta dziesmas jau izdziedājuši. Un tā vien liekas, ka Neideru namā lielas lietas top klusumā, nesteidzīgi un pamatīgi. Tepat Valmierā pēc Jāņa Neidera projekta rekonstruētā autoosta ir kā maza pilsētas vizītkarte — glīta, funkcionāla un ērta. Tiesa, tolaik, pirms vienpadsmit gadiem, arhitektam sava nama vēl nebija un jaunā ģimene dzīvoja nelielā īres dzīvoklī Mežaparkā.
***
JĀNIS. Mežaparkā dzīvojām 12 gadus, tur uzauga mūsu pirmie četri bērni. Pastarīte Estere piedzima jau mūsu pašu būvētajā mājā Valmierā. Mums ļoti patika Mežaparkā — mazā oāzītē Rīgas viducī. Ļoti patika dabas tuvums, tāpēc arī savu nākotnes dzīvesvietu nevarējām iedomāties bez zaļās zonas un dabas tuvuma.
Mūsu uzstādījums projektos ir radīt līdzsvaru starp estētiskumu, funkcionalitāti un izmaksām, — tā sevi prezentē jūsu uzņēmums SIA «Heima». Vai tas īstenojās arī jūsu projektā — Valmieras autoostas rekonstrukcijā?
J. Projektēt «pilsētas vārtus» dzimtajā pilsētā man kā arhitektam bija liels prieks. Toreiz, pavisam jauns būdams, uzvarēju konkursā un drebošu sirdi braucu parakstīt līgumu. Tagad priecājos, ka šī ēka ar krāsaino nojumi ir izdevies objekts Valmieras centrā. Tā man bija pirmā patstāvīgi projektētā sabiedriskā ēka un arī pirmā patstāvīgā pieredze ar būvfirmām un darba vadītājiem. Manuprāt, šis līdzsvars starp estētisko, funkcionālo un izmaksām īstenojās pilnā apmērā. Katru reizi braucot garām autoostai, priecājos par to, kā šī ēka izskatās un ka tajā atspoguļojas arī krietna daļa no vēsturiskā izskata, kādu to atminos bērnībā.
Vai varat īsumā raksturot Valmieru šodien — no arhitekta viedokļa?
Valmiera ir strauji augoša pilsēta, te pirms desmit gadiem nebija tik dinamiska vide kā šobrīd.
NEIDERI. Daļa no arhitektu ģimenes: tētis Jānis, māmiņa Ilze, mazākie bērni Estere, Anna Sāra un Ābels. Lielie — Rūta (11) un Stefans (9) jau skolā. Ārijas Romanovskas foto