Nu jau gandrīz 40 gadu viņa nav vairs mūsu vidū ,un aizvien mazāk to cilvēku, kas atceras Valmierā kādreiz tik populārā pūtēju orķestra «Signāls» brašo diriģentu, visā pilsētā pazīstamu un mīlētu cilvēku. Tāpēc šis atmiņu stāsts – lai saglabātu vēsturē neordināras personības dzīvesgājumu.
Mans tētis Jānis Spalviņš dzimis tieši Ziemassvētkos – 25.decembrī pirms 100 gadiem Ēveles pagasta «Čamatu» mājās, krietnu zemnieku ģimenē. Šķiet, tētis bija pavisam parasts lauku zēns, kas dūšīgi mācījās Ēveles pamatskolā, palīdzēja vecākiem lauku darbos, un kopā ar brāli Edgaru gan jau arī pa kādai palaidnībai sastrādāja. Tikai gluži parasta nebija mīlestība uz mūziku – taču laukos toreiz nebija iespēju mācīties mūzikas skolā.
Tomēr diezgan agri tētis jau bija apguvis vairāku mūzikas instrumentu spēli. Acīmredzot Rīgas krusttēvs bija ierādījis vijolspēles pamatus – kādā fotogrāfijā iemūžināts bezrūpīgas atpūtas brīdis – krusttēvs Jānis Zūlis un mans tētis Jānis, abi ar vijolēm, brālis Edgars ar ģitāru. Varbūt arī trompeti mācījis tas pats krusttēvs, diemžēl, par viņu neko vairāk nezinu – iespējams, ka bija mūzikas skolotājs.
Osķestra «Signāls» jubilejas koncertā. Apsveikumus saņem mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Jānis Spalviņš, diriģents Gunārs Geduševs un orķestra prezidents Ēvalds Pavlovičs. Foto no ģimenes arhīva.