Tāda interesanta mums tagad dzīve. Man liekas, šis laiks mūs attālina citu no cita, tuvojas tā sajūta, ka labāk vispār sēdēt mājās un nedomāt, ka tikpat grūti būtu atsākt mācības klātienē. Kaut gan visi to vēlētos – ieiet atpakaļ normālā darba ritmā.
Mūsu problēma attiecībā uz klātienes konsultācijām ir tā, ka ap 80 % vidusskolēnu dzīvo ārpus Valmieras: no Alūksnes un Cēsīm līdz pat Zemgalei. Nav vienkārši, bet jaunieši mācās, maijā būs centralizētie eksāmeni, vēlāk 3. kursam prakse. Piedalāmies projektā Skolas soma, iegādājāmies filmas, kuras skatīties mācību priekšmetu ietvaros. Tomēr lielā problēma ir tā, ka mācībās viss notiek digitalizēti… un, kad visa diena datorā, tad vakarā arī kultūras norises, ko piedāvā Skolas soma, vairs nesaista — gribas ārā. Tāpēc izmēģinām arī citas aktivitātes, martā piedalīsimies aktīvā tūrisma centra Eži izveidotajā brīvdabas spēlē cilpo.lv.
No kādreizējās bērnu mākslas skolas izaugusi Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola, vidējā profesionālā mācību iestāde, kam augustā apritēs 45 gadi. Pirms ikgadējām Mākslas dienām runājāmies ar direktores vietnieci INESI ANDERSONI, šīs skolas absolventi un skolotāju. Ārijas Romanovskas foto