1919. gada maijā Valmierā pēc igauņu armijas skolnieku rotas parauga tika nodibināta brīvprātīgo skolnieku vienība, kas 5. jūnijā, apvienojoties ar līdzīgu vienību Cēsīs, izveidoja kopveža Krišjāņa Berķa komandētā 2. Cēsu kājnieku pulka 8. rotu. Šī sākotnēji 108 karavīru lielā karavīru vienība ugunskristības piedzīvoja jau 6. jūnijā cīņā pret Baltijas landesvēra karaspēku. 1929. gadā, atzīmējot Cēsu kauju desmito gadadienu, kādreizējie cīņu biedri nodibināja Cēsu pulka bijušās brīvprātīgo skolnieku rotas karavīru biedrību, kas kļuva par vienu no rosīgākajām Latvijas atvaļināto karavīru organizācijām.
Valmieras atbrīvošanas svētku diena sakarā ar Cēsu kājnieku pulka skolnieku rotas dibināšanas piemiņas plāksnes atklāšanu pie nama Dzirnavu ielā 1 (tagad Leona Paegles, bet drīz Pāvila Rozīša iela), kur 1919. gadā bija reālskola un pulcējās nākamie karavīri, 1937. gada 26. maijā izvērsās sevišķi vērienīga. Dievkalpojums Sv. Sīmaņa baznīcā, kurā piedalījās armijas mācītājs Pēteris Apkalns, kā arī Valmieras mācītāji Eduards Pavasars un Eduards Putniņš, bija pulcējis valmieriešus un viesus.
Edgars Luste. Izkopējums no Valmieras Valsts ģimnāzijas 1939. gada absolventu kopbildes. Foto no Valmieras muzeja krājuma