Tieši par tādu gadījumu gribas pastāstīt, un aicinu līdzdarboties ikvienu, kam interese noskaidrot manuprāt dīvaināko Valmieras sendienu liecinieka pazušanas stāstu.
Par to, ka mans pastāsts nav tikai pasaka, liecina vairāki foto un zīmējumi, kas datējami tagad jau divu simtu gadu vecumu. Vairākos pilsētas siluetu attēlos, kas vienkopus gan Zudušās Latvijas publikācijās vai speciāli vāktajos, Valmieras pašā centrā (jo Gauja taču ir Valmieras galvenā iela!), parādās izcilu apmēru pakalns. Tas, kā redzams ap 1890. gadu beigām un līdz pat 1920. gadu foto, atrodas uz Gaujas kreisā krasta iepretim Sīmaņa baznīcai, pilsdrupām un Valterkalniņam. Vēlāk, jau ap 1920. gadu sākumu, baznīcas priekšā redzam ugunsdzēsēju torni, kas daļēji aizsedz baznīcas kontūru. Bildēs vēl šāda torņa nav, toties kalns pretējā krastā ir. Šī kalna platība un masa ir ievērojama salīdzinājumā ar vācu ordeņa pilsdrupām, to var salīdzināt katrs.
T.Ūdera namiņa dzegas jumts, krietni zemāks par kalna kori? Tagad nams ir, kalna nav?