Senajās hronikās no 1208. līdz 1216. gadam Beverīnas vārds (vai tam līdzīgs vāciski) nosaukts 15 vietās, arī tā laika Jersikas un Tālavas zemju dalīšanas dokumentos. Pēc tam uz 500 gadiem Beverīna no jebkādiem dokumentiem ir pazudusi. Vien kopš 1753. gada tā atkal sāk parādīties hronikās, kur Beverīnas vārds pievienots Burtnieka ezeram. Pat J. K. Broce, kura zīmējumu publikācijai ir pievienojis arī E. Lauris, 1790. gadā savos darbos pili novieto pie Burtnieka. Gadsimtu vēlāk šī pils jau tiek meklēta Vaidavas pilskalnā, pēc tam Trikātā, Raunā, arī Pekas kalnā Kauguros, Vijciemā. Bija vēsturnieki, kuri mēģināja pazīmes par Beverīnu atrast arī Valmierā. Taču drīz šī vieta tika atzīta par neloģisku, jo atklājās, ka vācu ordeņu hronikās gan Beverīna, gan Valmiera ir minētas kā divas dažādas vienā laikā pastāvējušas vietas.
ATTEKA MAZAJĀ STACIJAS IELĀ. Arī šeit vēl ne pārāk sen ir bijis lielās Gaujas līkums. Jāņa Līgata foto