
Ja par tecēšanu, — Miķelim prātā nāk gan bleķa angārs sportošanai pie Varoņskolas, gan savulaik 5. vidusskolas sporta zāle, kurā svarīgos basketbola mačos, kurus tagadējie Eirolīgas un NBA spēlētāji bračkas Bertāni skatījās no sīkaļām paredzētajām stāvvietām aiz Valmieras-Rūjienas komandas rezervistu soliņa, teju svarīgāka persona par mača komisāru bija apkopēja ar pamatīgu grīdas lupatu! Jo allaž lietus laikā vienā un tajā pašā vietā – spēles laukuma stūrī pie pretinieku komandas soliņa – no griestiem pilēja ūdens… Tad nu katrā puslaikā bija tabu vieta, no kuras nevarēja izmest tālmetienus tikai tāpēc, ka tajā točkā atradās lokālā lietus ūdens kanalizācijas aciņa grīdas lupatas izskatā. Principā šo problēmu norakstīja uz vietējo brāķdaru neprofesionālām darbībām, pēcāk 5. vidusskolas sporta zāle tika gan pie lielāka plašuma, gan pie jauna jumta.
NEBŪS JUMTA, NEBŪS KREŅĶU. Jaunās BMX trases pirmie rakumi. Foto no paša jaunākā Miķeļa arhīva