Mākslinieks, dažā ziņā pat brīvdomātājs un savdabis, kurš eleganti robusti pārkāpa vairākus koktēlniecības jau labi ievalkātos principus, piedāvājot savu atšķirīgā struktūrā un izpildījumā ietērptu vēstījumu. To nodrošināja viņa talants, meistarība un spēja aizvien vērst plašumā savas mākslinieciskās izteiksmes robežas. Tieši šāds brīnišķīgs salikums viņa veikumu padara tik īpašu, ka to ir ļoti grūti formulēt kā jebkuru šķietami pašsaprotamu lietu.
Lai gan A. Bērniekam raksturīgo tēlnieka rokrakstu atpazīst daudzi, viņš tomēr ir savrupnieks Latvijas mākslas ainas kontekstā. Mākslinieka daiļradē krāšņi uzmirdz absolūtās tīrradņa personības iekšējās gaismas spožuma kodolā zaigojošs nenoslīpēts tiešums, cilvēcība un patiesums savpatnā un mitoloģijas caurstrāvotā tēlainības stilistikā, kas radītajos tēlos izveido savu filozofiski mītisko pasauli. Bez A. Bērnieka bagātā mūža un daiļrades mūsu māksla divdesmitā gadsimta piecu desmitgažu garumā būtu bijusi garlaicīgāka un mazāk kolorīta.
DUNTES MUIŽA. 20. gs. sākums. Attēli no Aivara Leiša arhīva