Tā varētu būt, tomēr tādus lielus krāmus es nekad neesmu taisījis. Laikam esmu pratis apzināties to sarkano līniju, kurai nedrīkst pārkāpt (smaida). Laikam tāpēc skolā mani virzīja par klases vecāko, augstskolā – par kursa vecāko. Arī komjaunatnē mani bīdīja, bet tur kaut kas nobruka…
Ar ko tas tev palicis atmiņā skolas laiks?
Mācījos Valmieras 5. vidusskolā, toreiz direktors bija Ivars Riekstiņš. Skolas laiks bija interesants, jo man kā aktīvam kalnu slēpotājam bija savs grafiks – rudeņos treniņu nometne aiz Polārā loka, Kirovskā, un, lai sezonu pagarinātu, arī vēl viena treniņnometne martā. Tad nu man diemžēl nācās attaisnoti kavēt skolu, tāpēc sanāca padziļināta sadarbība ar direktoru un skolu, lai mani nesodītu par stundu kavējumiem. Gluži profesionāls sportists nebiju, tāpēc pārāk daudz kavēt man nesanāca.
Septembrī viņam paliks 52, pirmo gadu viņš stūrē ļoti nopietnu Valmieras novada pašvaldības uzņēmumu. Valmierietim savā līdzšinējā dzīvē ļauj ieskatīties ANDRIS KABRAKS, SIA Valmieras Namsaimnieks valdes priekšsēdētājs. Ārijas Romanovskas foto