Kas ir Vinda šodien?
Valmierā savulaik tika dibināta Jauno tehniķu stacija un Pionieru, vēlāk Skolēnu nams. Pateicoties iestrādnēm, kas tajos bijušas sen pirms mums, šodien strādājam mēs, jo pamatdoma jau nekur nav pazudusi: kvalitatīvi nodarbināt bērnus un jauniešus ārpus skolas. Te piedāvātas dažādas radošās aktivitātes saistībā ar mākslu, dziesmu, dejošanu, savulaik arī pūtēju orķestra pirmsākumi bija Pionieru namā. Ar tām kustībām dzīvojam arī šodien, un tā ir Dziesmu svētku tradīcijas saglabāšana. Uzņemam bērnus un jauniešus visu cauru gadu, tāpēc viņu skaits mainās; pašlaik spēkā vairāk nekā 600 līgumu ar vecākiem, tas nozīmē, ka ir bērni, kas darbojas vairākos pulciņos.
Turpinās tehniskās jaunrades tradīcijas Valmierā. Protams, ienākušas mūsdienu tehnoloģijas — programmēšana, droni, plānojam izveidot elektronikas pulciņu, meklējam sasaisti ar karjeras izglītību. Es domāju, ka arī tajos laikos profesionālajā orientācijā šīm darbošanās iespējām bija liela nozīme. Te aizsākts trases automodelisms, auto un kuģu modeļu būve, kas turpinās jau citās tehniskajās iespējās, piemēram, nesen iegādājām vakuumpresi, kur var modeļu virsbūvītes izspiest, 3D printeris gan pagaidām ir tāda mājas versija, tūlīt būs labāks. Puikām (un arī meitenēm!) ir kur izvērsties, notiek sacensības, mūsējie piedalās pat pasaules mēroga mačos. Viss notiek! Varbūt sabiedrībā ir uzskats, ka te tāda niekošanās vien, bet, piemēram, lai to pašu šasiju modelim izslīpētu, trasē sabalansētu svaru un ātrumu, vajag kaut ko no inženiertehniskajām zināšanām.
Teicāt: šai jomai vienmēr bijis diezgan grūti.
Izglītības sistēmā mēs nekur neparādāmies, līdz ar to papildu finansējuma, piemēram, no Eiropas Savienības projektiem, nav, tas nāk no pašvaldības un vecāku iemaksām. Dzīvošana balstās uz to, cik spējam, tautas valodā sakot, izgrozīties, caur pašvaldības atbalstu, tik arī ir. Izvērtējam, kam vajag vairāk, popgrupai vai tehniskajai jaunradei, un pēdējā ir viena no mūsu prioritātēm. No otras puses, viss jau savijas: piemēram, lai šūšanā uzkonstruētu piegrieztni, bez ģeometrijas zināšanām nekādi, tehniskā puse ir jāsaprot.
Vēl viens moments — radošums, tostarp tāda vienkārša lieta kā bezatkritumu ideja, otrreizējā pārstrāde. Kā sakām, mums saimniecībā noder viss, kas citiem paliek pāri, sākot no PET pudelēm un korķīšiem, beidzot ar lietotiem datoriem. Mācām bērniem uz vecām lietām paraudzīties ar citu skatu. Arī tā pilnveidojam savu materiāli tehnisko bāzi.
Vecāki par pulciņu maksā piecus eiro mēnesī, ja bērns vai jaunietis apmeklē trīs vai vairāk pulciņus, — tikai pusi summas. No dalības maksas ir atbrīvoti SOS ciemata bērni, daudzbērnu, trūcīgās un maznodrošinātās ģimenes.
Kurus pulciņus visvairāk iemīļojuši valmierieši — gan droši vien jāņem vērā, ka uz šiem skaitļiem var skatīties dažādi?
Ļoti pieprasīts ir fitness meitenēm, pusaudžu vecākiem tā ir iespēja iztikt bez dārgajām maksas studijām. Pašlaik visvairāk dalībnieku ir Ziķeru darbnīcā, dizaina un mākslas studijā, rotu darināšanā un rokdarbos, bērniem patīk mūzika, šūšana, trases automodelisms, podnieku studija…. Jāņem, protams, vērā, ka dažos pulciņos dalībnieku skaitu ierobežo tehniskās iespējas: stabila grupa izveidojusies programmēšanā trijās pakāpēs, bet vienlaikus varam strādāt tikai pie desmit datoriem.
Vēl tāda atkāpe. Izglītības sistēma mūs neredz —bērniem vajag drusku prieciņa, un viss… Bet to pašu, ko apgūst skolā latviešu valodā vai matemātikā, vai citā priekšmetā, mēs kādam nerātnelim varam iedot citā veidā.
Vinda — tie jau nav tikai pulciņi.
Mēs esam gana aktīvi arī citādi: pilsētas svētkos, jauniešu pasākumos, Dziesmu svētku skatēs, konkursos.. Tagad Mākslas mēnesī aprīlī bijām plānojuši iekļauties kustības tēmā, varbūt arī sanāks, ja neatcels. Iespējams, pilsētas jauniešiem ir uzskats, ka uz Vindu nāk tikai mazie bērni, bet tā nav. Mūsu pārziņā tagad ir Jauniešu māja Mākslinieku ielā, varam piedāvāt tā sauktās īsās programmiņas trīs mēnešu garumā, — piemēram, nu ir taču svarīgi, lai Instagram tu vari ielikt pareizi kadrētas fotogrāfijas…Un ir pieprasījums, pusaudži iet uz foto nodarbībām. Sadarbojamies ar Valmieras novada fondu, nu jau pusgadu pie mums strādā viņu brīvprātīgais, puisis no Vācijas.
Kā jūtaties šajā namā?
Ļoti labi. Es domāju, ka te patīk gan bērniem, gan darbiniekiem. Man pašai liekas — nu ir Georga Apiņa gars te klātesošs! Kad rītos nāku uz darbu, bieži pieķeru sevi pie tādas domas, gluži vai mistiski… Pēc Apiņa, pilsētas galvas un labdara, idejas pirms vairāk nekā simt gadiem šeit uzcēla ģimnāzijas ēku, tātad gluži vai akmenī iecirsts, ka namā jānotiek izglītības procesam — vienalga, parastā skolā vai tādā iestādē kā mūsējā! Mēs tādi esam: interešu izglītības centrs. Te ir labas iespējas: esam pilsētas centrā, ir fantastisks dārzs, teritorija iežogota, iespējas visādām aktivitātēm, mācību gada noslēgumā tur rīkojam tradicionālos ģimeņu svētkus bērniem un vecākiem. Mums ir labi kaimiņi, varam sadarboties, piemēram, ar Zaļo skolu.
Cenšamies arī iespēju robežās paši savas telpas uzturēt labā stāvoklī, tagad sapņoju par kosmētisko remontu zālē — pašu spēkiem.
Kā iedzīvināsiet interešu izglītības sešdesmitgadi Valmierā?
Gribam parādīt, ka interešu izglītība Valmierai ir nozīmīga. Vasarā būs — cerams — gan Dziesmu un deju svētki, gan pilsētas svētki, kuros aktīvi piedalīsimies, bet 28. augustā esam iecerējuši svētkus savā dārzā Satikšanās Vindā. Aicināsim visus, kuri jebkad te ir strādājuši vai darbojušies pulciņos — nākt satikties, atcerēties, apskatīt, kāda šodien ir Vinda. Plānojam tematiskās tikšanās, piemēram, skolotājai Zintai Irbei būs Fantāzijas meitenes. Mīļi aicināti pabūt kopā, atcerēties spilgtākos notikumus, ieskatīties vecajos albumos, — tehniskās jaunrades pulciņi bijuši aktīvākie savas dzīves dokumentēšanā.
Tiksimies Vindā!
SANITA LOZE pie Ieceru sienas, kas tapusi jubilejas gaidās. Evitas Ramatas foto