1918. gada 30. janvārī Latvijas Pagaidu nacionālās padomes 2. sesijā pieņēma ļoti svarīgu un nozīmīgu lēmumu par virzīšanos uz pilnīgu valsts neatkarību: Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kas apvienotu Latviju tās etnogrāfiskajās robežās. Pagaidu nacionālā padome centās panākt Latvijas suverenitātes atzīšanu ārzemēs, deleģējot uz Rietumeiropas valstīm kā pārstāvi enerģisko Zigfrīdu Annu Meierovicu. Sabiedrotajiem savukārt bija svarīgi, lai Baltiju nepievienotu Vācijai. Pastāvēja reāli draudi, ka ar Vācijas atbalstu Latvijas teritorijā varētu nodibināt marionešu valsti ar vietējiem vācbaltiešiem – monarhistiem priekšgalā. Bažām bija pamats, jo 1918. gada rudenī Vācijas okupācijas varas iestādes jau mēģināja neveiksmīgi izveidot Baltijas lielhercogisti, kas sastāvētu no Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas, taču pēc 1918. gada novembra revolūcijas Vācijā politiskā situācija būtiski mainījās.
PIRMOREIZ. Vēsturiskais Vecpuišu parka paviljons, kurā valmierieši svinīgi atzīmēja Latvijas valsts nodibināšanu 1918. gada novembrī. Foto no Valmieras muzeja krājuma