Šī pasākuma rosinātāja ir augstskolas pasniedzēja Iveta Druva-Druvaskalne, kura iepriekš vērīgi bija pamanījusi hidrotehniķu rosīšanos pie Gaujas: «Pie augstskolas krastā ir maza balta mājiņa. Taču, kas tajā ir, ko dara, informācija bija minimāla. Uzskatīju, ka studentiem būtu lietderīgi par šīs hidroloģiskās stacijas darbu uzzināt vairāk. Sazinājos, uzaicināju pastāstīt. Izrādās, ka šis klusais, sākotnēji studentiem vien domātais, nu ir kļuvis par masveida pasākumu. Prieks, ka tik daudziem valmieriešiem arī ir interese par to, kas pie upes notiek.»
Par LVĢMC hidroloģiskajiem novērojumiem un stacijām stāstīja un uz jautājumiem atbildēja centra Lauku darbu nodaļas vadītājs MĀRCIS TĪRUMS:
— Mums ir 79 stacijas. No tām 9 nodrošina jūras piekrastes novērojumus, bet 70 veic virszemes hidroloģiskos novērojumus upēs, ezeros un ūdenskrātuvēs. Lauku darbu nodaļā ir 5 brigādes (katrā no tām divi cilvēki), braucam pa visu Latviju šādas stacijas apkalpot. Mērām ūdens caurplūdumus, ja vajag, kaut ko pielabojam, sakārtojam. Mūsu uzdevums ir nodrošināt hidrometeoroloģijas centru ar datiem: par straumes ātrumu, kā mainās ūdens līmeņi. Galvenais ir prognozēt, kad būs plūdi vai arī mazūdens, kad beigsies ledus periods vai arī kad tas sāksies. Tie ir mūsu svarīgākie uzdevumi visu to labā, kas negrib apslīkt. Mērījumi notiek galvenokārt stacijās, bet teorētiski (arī īpašas vajadzības gadījumos) mēs caurplūdumu varam izmērīt jebkurā upē, jebkurā vietā ar dažādām metodēm, jo mums šobrīd ir pieejama moderna aparatūra, instrumenti.
ViA lektora JURA SMAĻINSKA jautājums:
Kur es kā potenciālais ūdens tūrists varu dabūt ātrā režīmā datus par pašreizējo un prognozējamo ūdens līmeni upēs?
Tie jebkuram bez maksas ir brīvi pieejami mūsu mājaslapā Meteo.lv, kur interaktīvajā kartē ir jāizvēlas stacija. Varēsit dabūt ūdens līmeņa un temperatūru datus par pēdējām 30 dienām. Var arī redzēt tendences, vai līmenis ceļas vai krīt. Pēc tiem tūrists var pats novērtēt, vai ūdens līmenis iecerētā brauciena laikā būs vēl augstāks vai arī strauji pazemināsies.
Kādā laika nogrieznī varat jau iepriekš paredzēt plūdus?
Precīzi nevaru atbildēt, tas ir jautājums prognozētājiem. Mums ir dalītas funkcijas. Mūsu uzdevums ir nodrošināt centru ar datiem. Tos tad tur apstrādā speciālisti. Mums jādabū pēc iespējas precīzāki dati, jācenšas noķert katrā stacijā tā saukto pīķi (ūdens straujāko kāpumu). Ir gan dīvaina sakritība, ka parasti šie pīķi visaugstāk uzskrien sestdienās vai svētdienās un plūdi sākas tieši svētdienas vakarā, kad vismazāk tiek gaidīti.
JAUTĀTĀJI UN ATBILDĒTĀJS. Mārcis Tīrums (no kreisās) pulciņā ar tikšanās rosinātājiem. Jāņa Līgata foto