
2. jūnija pēcpusdienā Baltijas jūra vārās baltās viļņu putās, tāpēc, uzkāpuši uz prāmja, pārāk ar dabas stihiju acis nepriecējam. Varbūt meteoprognožu ietekmē, taču uz kuģa šoreiz noteikti ir vairāk brīvu vietu. Jā, ir mums, baltiešiem, šajā jomā, ko atcerēties… Tad jau labāk likties uz auss, lai prāmja apkalpe dara savu darbu!
3. jūnija rītā Stokholmā sākam dienu ar vizīti lielākajā copes lietu veikalā. Gan paraudzīt piedāvājumu, gan uzklausīt puišus, kuri te strādā. Izrādās, viens no viņiem nesen tieši par mūsu galamērķi — Hovranu — gatavojis sižetu copes portālam, tāpēc iesaka, kur un ar ko šajā ezerā meklēt. Zviedriem pilni copes veikali ar vismaz pārdesmit centimetrus garām gumijas zivīm, tieši šī ēsma tur patlaban topā. Protams, krāsaino gumijas ļerpatu vēl vajag aprīkot ar gudru āķu sistēmu, lai zivs nevis tikai nolaiza laupījumu, bet arī uzkaras galā! Nu, vismaz divi lielo gumiju cienītāji arī mūsu kompānijā, pie tam Arnis šos mānekļus atzīstamā kvalitātē arī pats jau prot gatavot.
Īstajā vietā — tikai 170 kilometrus no Stokholmas — nokļūstam bez steigas agrā pēcpusdienā. Mūsu apmešanās vieta ir tikai pāris gadus veca guļbūve, par kuru jāteic, ka tik aprīkotā vietā esam pirmoreiz: virtuvē ēst taisīšanas zona kā labā privātmājā, ar indukcijas plīts virsmu un pat trauku mazgājamo mašīnu, bet vannas istabā divos stāvos gan veļas mazgājamā, gan žāvējamā mašīna!
LIDOJOŠĀ ZIVS! Ne vienmēr izdodas līdaku palaist brīvē tā, kā to rāda filmā. Raitim šķiršanās no 7,9 kg smagās zaļsvārces sanākusi pavisam negaidīta. Foto no autora arhīva