
Tā savdabīgajā krāšņumā pati par sevi jau pelnījusi Augstās Rozes titulu. Tādēļ negribas ticēt vēsturniekiem, ka šī vieta vārdu guvusi no reiz te valdījušās Rozenu dzimtas. Kurš var liegt domāt, ka Rozes vārdu šai vietai deva tie, kas te dzīvoja un uz rozi atgādinošo ezeru no pakalniem noraudzījās jau pirms gadu tūkstošiem, kad šajā pusē no baroniem vēl pat smakas nebija.
Ezers nav mazs, bet nav arī pārāk liels (virs 400 ha), lai gandrīz vai apburoši vilinātu tam apiet apkārt. Kādreiz tādam vilinājumam rudeņos ne reizi vien esmu ļāvies. Krasts ir vien nepilnu 10 kilometru garš, taču dažviet, lai pārvarētu izskalojumus, no tā nedaudz jāattālinās.
NO PURVIEM ATVADOTIES. Šajā barā pirms tālā ceļa noteikti pulcējas arī Augstrozes dzērves. Ārijas Romanovskas foto