Šādu godu dzīvnieks izpelnījies arī tādēļ, ka Dabas muzejs atzīmē 175 pastāvēšanas gadus un daudziem asociējas tieši ar bebriem. Muzejpedagoģe Eleonora Zuimača stāstīja, ka gados, kad uz skolām bijuši izbraukumi «Muzejs mūsu bagāžā», līdzi vests bebrs: «Pēc tam par mums zināja, mūs atpazina tieši pēc bebra.»
Gadsimtus valdījušais
Eirāzijas bebrs ir lielākais grauzēju kārtas pārstāvis Eiropā. Viņš arī ir vai senākais šajā teritorijā ieceļojušais zīdītājs un gadu tūkstošiem ūdeņos juties kā valdnieks un dabas pārveidotājs pēc sava prāta. Valdonība pārtrūka, kad cilvēki tika pie šaujamieročiem un 19. gadsimta otrajā pusē bebrus kažokādas, kā arī tauku un smaržas dziedzeru sekrēta dēļ nežēlīgi izšāva. Gaujā pēdējais esot nošauts 1841. gadā, bet pēdējais Latvijā pie Rauzas 1870. gadā. Bebrus atsāka ieaudzēt 1927. gadā. Nu atkal tie burtiski valda reiz jau viņiem piederējušajā teritorijā: dažu gadu to «oficiālais» skaits jau tuvojas 90000.
GARDĒDIS. Bebrs devies maltītei meklēt zaļumus. Viļņa Skujas foto no dabasdati.lv