
Lai gan jūras ērglis ir liels putns un arī tā ligzda ir liela, tās meklēšana meža masīvā pie Burtnieka ir bijusi ilga un sarežģīta. Kaut vai tādēļ, ka jēdziens «tuvumā» putnam, kurš barības meklējumos no ligzdas īsā laika sprīdī var aizlidot pat 10 kilometrus, ir pavisam kas cits nekā meklētājam, kuram nākas šos kilometrus pa mežu izstaigāt kājām.
Ligzdas atradējs stāsta: «Vasarā redzamību apgrūtina koku un krūmu lapas, ziemā iešanu apgrūtina sniegs, bet pavasaros un rudeņos daudzas vietas applūst. Arī šoreiz, lai atrastu ligzdu, nācās izbaudīt pavasara aukstos ūdeņus: lai tiktu pāri pārplūdušai ieplakai, vajadzēja pat novilkt gumijas zābakus un brist.»
Lai ērgļus sargātu no lielas ziņkārības, atrastās ligzdas koordinātas acīmredzot paliks vien atradēju un pieredzējušu ornitologu ziņā. Var vien piebilst, ka netālu no ligzdas pašreizējās atrašanās vietas jau aizvadītā gadsimta deviņdesmito gadu beigās ornitologs Juris Lipsbergs jūras ērglim bija uzbūvējis mākslīgu ligzdu. Nav ziņu, ka tā kaut reizi ir apdzīvota. Taču šobrīd atrastā ligzda ir dabiska – jūras ērgļu pašu būvēta.
Dzīvotnes aizsardzība
Jāatceras, ka jūras ērglis kā ļoti aizsargājams putns ir iekļauts Eiropas Padomes Putnu direktīvas I pielikumā, Bernes konvencijas III pielikumā, Bonnas konvencijas I pielikumā un Vašingtonas konvencijas (CITES) I pielikumā. Tādēļ nu arī šī ligzda iegūs aizsargājamās statusu.