Tamazs Pertija uz spēli pret līdz tam nepārliecinošu sniegumu rādījušajiem jūrmalniekiem sākuma vienpadsmitnieku nemainīja, nemainīgs bija arī izvēlēto rezervistu sastāvs.
Vērojot cīņu TV tiešraidē, jau ar pirmajām minūtēm acīs krita daudz pieļauto brāķu, īpaši no mūsu komandas spēlētāju puses. Bija maz kvalitātes, daudz cīņas, arī presings šoreiz nenesa vēlamos rezultātus. Tai pašā laikā abas komandas bija kaujinieciski noskaņotas, abas sitās ar lielu motivāciju, īpaši laukuma saimnieki, kuriem pēdējā laikā jau piejūras ūdens smēlās mutē.
Spēles pagrieziens izveidojās pēc pirmo vārtu guvuma, kad par briesmām neliecinošā momentā pretinieku leģionārs horvāts Tins Vukmaničs reidā pa labo malu apspēlēja trīs mūsu laukuma spēlētājus un arī Vladislavu Lazarevu vārtos. Sasprindzinājums kāpa, to veicināja arī šīs spēles galvenais tiesnesis Dmitrijs Naļivaiko, kurš jau ne pirmo reizi ar sev deleģētām pilnvarām sabojāja futbola spēli, svilpdams un nedarīdams to, kad vien ienāk prātā. Kopumā viņš šajā spēlē no savas kabatas desmit reizes izvilka kartītes dažādās krāsās. Neapšaubāmi viņš bija otrs pamanāmākais cilvēks laukumā šajā spēlē, pirmā gods lai paliek Vukmaničam – bija pelnījis. Asinis šajā sakarā pēc spēles uzsita arī Pertijam, kurš tiesnešu brigādes darbu šajā spēlē apzīmēja ar vārdu katastrofa.
Vēl pirmajā puslaikā pārsteidza Pertijas lēmums nomainīt Borisu Bogdaškinu, laukumā viņa vietā nāca Alvis Jaunzems. Pēc spēles preses konferencē treneris savu lēmumu komentēja ar to, ka spēlētājs bija acīmredzami negatavs šai spēlei, piebilstot vēl, ka pirms spēles visi pamatsastāva spēlētāji savu gatavību bija novērtējuši uz visiem 100%. Pašā puslaika izskaņā mūsu futbolisti pēc soda sitiena izspēles vienus vārtus burtiski iebakstīja, tiesa, to guvējam Klāvam Kramēnam līnijtiesnesis tika fiksējis aizmuguri.
Otrajā puslaikā pieauga valmieriešu centieni, bet visi bija velti – laukuma saimnieki meistarīgi atsitās, bija nocietinājuši savu aizsardzību ar visiem spēlētājiem, tai pašā laikā ļoti bīstami atbildot ar ātriem prettriecieniem. Otrs pagrieziena punkts spēlē varēja izveidoties pēc Edgara Gaurača noraidījuma, kad viņš nepārprotami tīši un apzināti no auta meta pa Krišu Kārkliņu, likās, nu tik maisam gals vaļā, bet te tev nu bija – vairākumu pat izjust lāgā nevarēja, Spartaka futbolisti, atkal jāteic, darbojās ļoti saskaņoti un motivēti.
Valmieriešu vairākums gan ilga tikai 15 minūtes, otro dzelteno kartīti spēles 78. minūtē izpelnījās Kārkliņš, spēles gaitu gan šis gadījums neizmainīja. Vēl vairāk – jau pieliktajā laikā vēlreiz līdzīgā stilā pie vārtu guvuma tika tas pats Vukmaničs (Pertija gan pamatoti vēlāk norādīja, ka šajā vārtu epizodē Ričlords Enins bija sev piespēlējis ar roku), tā pieliekot punktu šai neizteiksmīgajai spēlei. Zīmīgi, ka šī uzvara tika gūta Spartaka trenera Nuncio Dzavetjēri 52 gadu jubilejā. Arī pašam spēles varonim Vukmaničam divas dienas iepriekš apritēja 20 gadu jubileja.
Tamazs Pertija pēc spēles: «Pirmkārt, apsveicu savu kolēģi dzimšanas dienā, ļoti jauka dāvana šīs uzvaras izskatā. Šodien spēlējām pret organizētu komandu, varēja redzēt, ka zaudējums iepriekšējā kārtā viņus pamodinājis. Viņi tiešām izskatījās ļoti kaujinieciski noskaņoti, mēs mēģinājām ko likt pretī, diemžēl neizdevās viņus atkost. Spartaks ar lieliem spēkiem aizsargājās un metās pretuzbrukumos. Uzskatu, ka viņi šodien bija pelnījuši uzvaru. Kas attiecas uz maniem puišiem, vēlos viņus aizstāvēt, jo es redzēju, ka viņi centās, nebija tā, ka kādam nedega acis. Vienkārši mēdz būt tādas dienas, kad nekas neizdodas – it kā kontrolējām bumbu, bet konkrētu momentu tāpat nebija.»
Nuncio Dzavetjēri: «Šodien beidzot mums padevās laba spēle pret ļoti stipriem pretiniekiem. Abas komandas vēlējās uzvarēt. Esmu priecīgs par saviem spēlētājiem. Iepriekšējā nedēļā mums bija ļoti slikta spēle pret Mettu, šodien sanāca pretēji. Mums gan vēl ir daudz darba, kas jāveic – komanda ir ļoti jauna.»
Pirms vakardienas mājas spēles ar FK Jelgava valmierieši ieņēma trešo vietu turnīra tabulā, divus punktus priekšā FK Ventspils un divus aiz Riga FC komandām. Joprojām nepārspēti RFS, kuriem 21 punkts un pēdējā kārtā uzvara (3:1) pār pērnā gada čempioniem. Tikmēr pēdējām četrām komandām (Spartakam, Liepājai, Mettai un Jelgavai) pa sešiem punktiem – tik aizraujoša virslīgas sezona sen nav bijusi.
FK Spartaks – VALMIERA GLASS VIA 2:0 (1:0)
Vārti: Vukmaničs 25’, 90’+4’
Brīdinājumi: Smirnovs 68’ – Helovani 17’, Kārkliņš 54’,78’, Krautmanis 67’, Punculs 71’, Lelis 90’+5’
Noraidījumi: Gauračs 63’ – Kārkliņš 78’
Sastāvi: Meļņičenko (v), Eleje (46’ Enins), Ali (83’ Kiriļins), Gauračs, Bērenfelds, Freimanis (k), Smirnovs, Vukmaničs, Belakovičs (80’ Korzāns), Rečickis, Opara – Lazarevs (v), Kramēns, Krautmanis (73’ Miķelsons), Kārkliņš, Lelis, Ērglis (k), Nakamura, Helovani (56’ Jaudzems), Bogdaškins (36’ A. Jaunzems), Bagidī, Punculs.
Spēles tiesnesis: Dmitrijs Naļivaiko
Skatītāji: 240
VLADISLAVS LAZAREVS arī spēlē pret Jūrmalu glāba komandu vairākās epizodēs, diemžēl divās pretiniekam viņu pārspēt izdevās.