Pirmo bumbu no saviem vārtiem Valmieras vārtsargs Elvis Arnavs ķeksēja ārā jau spēles 3. minūtē, kad pēc tālas Kristiana Damiana Torresa piespēles, veikli izrēķinoties arī ar aizsargiem, rezultātu atklāja Liepājas komandas kapteinis Karašausks. Lai arī pirmā puslaika turpinājumā vārti vairs gūti netika, labās malas aizsargiem Klāvam Kramēnam un Valtam Jaunzemam nācās no sirds nopūlēties, lai tiktu galā ar šo pašu Karašausku, kurš nepārtraukti turēja sasprindzinājumā viesu aizsardzības bastionu. Laukuma otrā galā centās Niks Savaļnieks ar Kristeru Lūsiņu, bet līdz reālām vārtu iespējām tā arī netika.
Līdzīgi kā cīņu Ventspilī, Gatis Ērglis arī šo uzsāka ar četriem aizsargiem, bet drīz pēc ielaistajiem vārtiem pārkārtojās uz piesardzīgāku taktisko zīmējumu — trim centra aizsargiem un vēl diviem flangos.
Otrā puslaika sākumā pretinieku treneris Tamazs Pertija bijušā valmierieša Vernera Apiņa vietā laukumā sūtīja pieredzējušo aizsargu Denisu Ivanovu. Paldies Verneram, ka nesarūgtināja savus bijušos komandas biedrus. Spēles otrajā pusē laukumā arvien pamanāmāks sāka kļūt ar savu talantu izslavētais Jānis Ikaunieks, kuram 47. minūtē tikai Arnavs liedza gūt skaistus vārtus. Turpinājumā divas reizes aizmugures stāvokļa dēļ liepājnieku vārti netiek skaitīti, bet ar trešo piegājienu tas vēja pilsētas pārstāvjiem beidzot izdodas — atkal Karašausks, kurš, izrēķinoties ar Kramēnu un Elmāru Sietinsonu, sit bumbu tālajā stūrī — 0:2. Jāteic, ka valmieriešiem šajā spēlē vairākkārt paveicās, jo bija momenti, kad Pertijas padotie nespēja trāpīt jau tukšos vārtos. Labākā spēles epizode mūsu futbolistiem bija 78. minūtē, kad neilgi pēc uznākšanas laukumā uz maiņu komandas kapteinis Mārcis Ērglis no tuvas distances sita nedaudz pāri vaļējam vārtu stūrim. 78. minūtē vārti tiek arī Ikauniekam, kas pēc īsas saspēles sit bumbu vārtu kreisajā stūrī, — 0:3. Punktu šai cīņā ar hettriku pieliek Karašausks, kurš šoreiz pa labo flangu apskrien Artūru Bankavu un ar apskaužamu precizitāti raida bumbu tālajā vārtu stūrī — 0:4.
Arī abu komandu pēdējā savstarpējā tikšanās reizē Virslīgas ietvaros — 2003. gada 22. septembrī — liepājnieku pārsvars spēlē Valmierā bijis pārliecinošs, bet ne graujošs — 1:3. Toreiz Metalurgu labā vārtus guva joprojām sastāvā spēlējošie Kristaps Grebis un Ģirts Karlsons, kā arī Viktors Dobrecovs, kura dēls svētdien laukumā izgāja uz maiņu. Tikmēr mūsu pēdējā viesošanās Virslīgas mačā Liepājā beidzās ļoti sāpīgi — 2003. gada 20. jūlijā Metalurgs sagrāva Gauju ar 9:2.
Interesants fakts — Valmieras kreklā Virslīgā debitējis pirmais leģionārs (iespējams gan, kādam no Serbina vīriem deviņdesmito gadu beigās kabatā bija kādas pierobežas valsts pase) — 23 gadus vecais moldāvu aizsargs Aleksandru Belevči.
Šosestdien mūsu futbolisti beidzot atrādīsies savu līdzjutēju priekšā, un tas notiks nevis Staicelē, kā tika plānots iepriekš, bet ar sacensību rīkotāju piekrišanu tieši Valmierā — Vidzemes Olimpiskā centra futbola stadionā. Spēle pret valsts čempioniem Spartaks Jūrmala sāksies pl. 13. Arī nākamā mājas spēle 22. aprīlī pret RFS tiks aizvadīta Valmierā.
Gatis Ērglis pēc spēles: «Runājot par spēli, varēja redzēt, ka uz laukuma satiekas BMW un padomju laika mašīna. Pretinieki bija ātrāki, var teikt, ka viens vai pat divi viņu futbolisti uztaisīja šo spēli. Jau otrajā minūtē ielaidām golu, kaut puišus brīdināju par Karašausku un viņa bīstamību tieši pa malām. Pie šādiem ātrumiem nevar atstāt šīs brīvās zonas. Liepājnieku spēle nepārsteidza, viņu taktika bija līdzīga kā spēlē pret Rīgu, tik ar citiem izpildītājiem. Vien biju domājis, ka viņi spēlēs caur vidu, bet beigās gāja caur malām. Paši spēlējām no aizsardzības, centāmies bumbu pieturēt — rezultātu gan redzam uz tablo. Pagaidām tik gatavi esam. Ar katru spēli centīsimies rādīt arvien labāku sniegumu, un gan jau tas rezultāts atnāks. Nevar arī noliegt, ka nevienai — ne Rīgai, ne Jelgavai — nebija tik grūti pirmie izbraukumi kā mums Ventspilī un Liepājā.»
Tamazs Pertija: «Ja godīgi, man ļoti patika šīs spēles pretinieki. Vēl vairāk, es ļoti vēlētos, lai mana komanda būtu tikpat kaujinieciski noskaņota kā valmierieši. Valmiera ir piemērs visām Virslīgas komandām, kā vajag cīnīties laukumā. Jauni puiši, daudzi debitanti — nevar nepriecēt, ka mums Virslīgā ir šāda komanda. Jā, mēs bijām favorīti, bet atzīšos, mums bija lielas problēmas pēc rezultāta 1:0 uzbrukumu noslēgumā. Rezultāts varēja tikpat labi kļūt 1:1. Esmu priecīgs, ka viss beidzās ar 4:0, kaut pēc pirmā puslaika neredzēju, kā mēs šo labi noskaņoto komandu spēsim uzvarēt.»
FK Liepāja/Mogo — VALMIERA GLASS VIA 4:0 (1:0)
Vārti: Karašausks 3’, 55’, 86’, J. Ikaunieks 78’
Brīdinājumi: U. Bērziņš 66’, Pallo 40’
Sastāvi: Zviedris (v), Hmizs, Tobers, Negro, Keita, Strumija (59’ Ķigurs), Torress, J. Ikaunieks, Karlsons (70’ Dobrecovs), Apiņš (46’ Ivanovs), Karašausks (k) — Arnavs (v), Sietinsons, Kramēns, Miķelsons, Bankavs, V. Jaunzems, U. Bērziņš (67’ Ērglis (k)), Pallo (k) (85’ Zvirbulis), Stīpnieks, Lūsiņš, N. Savaļnieks (79’ Belevči).
Spēles tiesnesis: Jevgēnijs Vasjukovs
ARTŪRA KARAŠAUSKA (otrais no kreisās) bumbas raidījumā ar pēdējās cerības skatieniem uz Elvi Arnavu noraugās viņa komandas biedri — Eduards Stīpnieks (no kreisās), Artūrs Bankavs, Elmārs Sietinsons, Arūrs Pallo un Klāvs Kramēns. Andra Gertsona foto