Ļoti likumsakarīgi, ka otrajā mājas spēlē stadionu atkal piepildīja prāvs pulks skatītāju – ja ir skaists futbols, kas nes uzvaras, tad būs arī, kas to vēros. Daudzi brīnumaino Tamaza Pertijas komandu paskatīties darbībā šurp bija atbraukuši pat no galvaspilsētas.
Diemžēl šīs spēles viens no vēstījumiem nebija prieka pilns. Pēc medicīniskām pārbaudēm atklājies, ka vienam no mūsu komandas daudzsološākajiem futbolistiem – Kristeram Lūsiņam ārsti celī konstatējuši krustenisko saišu plīsumu, līdz ar to skaidrs, ka viņam šī sezona jau ir beigusies, nospēlējot tajā vien 16 minūtes pirmajā cīņā pret Daugavpili. Priekšā garš atlabšanas ceļš, kas prasīs daudz spēka, galvenokārt jau emocionālā ziņā. Lai atbalstītu Kristeru, mūsu futbolisti pirms spēles laukumā izgāja viņu uzmundrinošos t-kreklos, tos visas spēles gaitā valkāja arī mazie bumbu padevēji. Veseļojies, Krister! Tev vēl viss priekšā.
Uzvarētāji sastāvu nemaina – Pertija pret ventspilniekiem laukumā sūtīja tos pašus, ko iepriekšējā uzvarā pret Riga FC. Un nekļūdījās. Pirmajā puslaikā izvērtās visai līdzvērtīga cīņa, sākumā gan vairāki bīstami uzbrukumi padevās viesiem, vismaz divos no tiem neapšaubāmo talantu lieliski nodemonstrēja Valmieras vārtsargs Vladislavs Lazarevs. Lazarevam šī spēle noteikti bija īpaša ar to, ka pretim viņam spēlēja viņa labs paziņa Anastasijs Mordatenko, ar kuru kopā pirms gadiem trijiem Ventspilī savārīja varenas ziepes – reibumā interneta plašumos ievietojot video, kurā abi tika paņirgājušies par šīs komandas galveno treneri Polu Ešvortu. Neskatoties uz nožēloto, sekoja abu atskaitīšana no komandas. Jaunības muļķības gan abiem ir aiz muguras, un nu gan Anastasijs, gan Vladislavs ir vieni no lielākajiem šīs sezonas spīdekļiem. Abi to apliecināja arī šajā spēlē.
Pirmais vārtu guvums notika burtiski pirms tiesneša svilpes uz pārtraukumu. Pēc Mārča Ērgļa piespēles uz vārtiem ar bumbu izrāvās enerģiskais Ēriks Punculs, kuru pēc mirkļa soda laukumā neatļauti kavēja pretinieku kapteinis, Togo aizsargs Abduls Gafars Mamahs. 11 metru soda sitienu precīzi realizēja Boriss Bogdaškins. Otrajā puslaikā turpinājās aizraujošs futbols. Spēlē arvien vairāk iesaistījās abu komandu vārtsargi. Kādā no epizodēm aizspēlējās valmierieši, un viesi tos sodīja – 67. minūtē pēc centrējuma no malas no tuvas distances vārtus guva tas pats Mordatenko. Tuvojoties spēles izskaņai, abas komandas arvien vairāk aizrāvās ar pretuzbrukumiem, tā burtiski paceļot skatītājus kājās, pēc spēles šī mirkļa sajūtas Pertija salīdzināja ar lidināšanos kosmosā. Burtiski no zaudējuma mājiniekus vienpersoniski glāba Lazarevs, atkal otrā pusē ventspilniekus mūsu futbolistu neprecizitāte, jāpateicas arī tiesnesim Artim Ķēniņam, kurš ļāva spēlei ritēt, nepārtraucot to ar apšaubāmām svilpēm. Aizraujošā spēle noslēdzās neizšķirti, un par to pēc spēles apmierināti bija abu komandu treneri, vienlaikus viens otram pateicoties par lielisko futbola izrādi.
Pirms trešdienas spēles ar līderiem RFS savās mājās valmierieši šobrīd ar septiņiem punktiem tabulā ieņem trešo vietu, priekšā Riga FC ar deviņiem, aiz mums Ventspils ar septiņiem, bet abām par spēli vairāk. Mājas tūre noslēgsies šosvētdien, kad VOC pl. 16 uzņemsim liepājniekus.
BORISS BOGDAŠKINS mirkli pirms vārtu gūšanas no 11 m.s.s. atzīmes.