
Tamdēļ, iespējams, man ir vieglāk komunicēt ar darbiniekiem, jo zinu, ko var un ko nevar izdarīt aprūpētājs, zinu, ko var un ko nevar sociālais darbinieks, un šobrīd redzu arī to, ko var vai nevar vadītājs. Kaut gan pareizāk būtu teikt – «ko grib vai negrib».
Pirmā pieredze: izdzīvot katru mirkli
Sākšu ar vidusceļu, ne pašiem pirmsākumiem. Ilgu laiku strādāju ļoti jaukā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pansionātā «Urga» (šobrīd SIA Aprūpes nams «Urga») par sociālo darbinieci. Ikdienas darbs ar personām ar invaliditāti un pensionāriem. Man vienmēr ir paticis ļaut cilvēkiem dzīvot, un arī tolaik visi kopā centāmies to darīt. Braucām ekskursijās, ikdienā vadījām nodarbības, organizējām pasākumus un svētkus.
Ikdienā darbojoties ar «vecīšiem» (kā tos mīļi saucām), nevaru teikt, ka viss bija tikai pozitīvs un patīkams.