Divdesmit gados, kopš Nilles ir audžuvecāki, viņi mājas un sirdssiltumu dāvājuši septiņiem desmitiem bērnu, bieži pavisam maziem bērniem, arī jaundzimušajiem, lai parādītu, ka viss šajā pasaulē nemaz nav tik traki, ka pieaugušie var būt arī saprātīgi, uzticami, mīloši, ka brīdī, kad esi krustcelēs, ir tiešām vairākas izvēles, pa kuru ceļu iet, bet bērns jāpaņem pie rokas un šādai izvēlei jāiedrošina.
Ar Viju esmu tikusies gadu no gada, esam runājušās, teikšu godīgi, esmu viņas varēšanu un mieru apbrīnojusi un ņēmusi par piemēru. Šoreiz mūsu sarunas iemesls ir, var teikt, īpašāks, kaut gan Vijas un Oskara pārliecībā jau tas neko nemaina.
ŠIS STĀSTS stiprina ticību cilvēcībai. Viena no «Latvijas Lepnuma» balvām tagad glabājas vaidaviešu Vijas un Oskara Nilles mājās. Foto no pasākuma arhīva/Kristapa Liepas foto