Vissarežģītāk ir atrast finansējumu, jo vajadzību gan teritorijas sakopšanā, gan tūrisma pakalpojumu piedāvājumā ir krietni vairāk nekā šim mērķim pieejamais finansējums.
Arī pēdējos gados ir daudz labu, uz attīstību vērstu sadarbības piemēru. Sadarbībā ar Liepājas domi dabas lieguma “Liepājas ezers” Zirgu sala kļuvusi par iecienītu atpūtas un vides izziņas vietu. Sākotnēji DAP Kohēzijas projektā izveidoja divus putnu vērošanas torņus Liepājas ezerā un automašīnu stāvlaukumu Zirgu salā, no kura ar kājām turpināt ceļu uz kilometru attālo putnu vērošanas torni. Projekts tika realizēts uz DAP valdījumā esošās zemes, bet stāvlaukums ierīkots uz pašvaldības zemes. Tika arī noslēgts sadarbības līgums, ka pašvaldība nodrošina atkritumu savākšanu un niedru appļaušanu, bet DAP veic objektu uzturēšanu, remontu. Jau pirmajā gadā pēc objektu atklāšanas bija skaidrs, ka iedzīvotāji tos iecienījuši. Liepājas pašvaldība turpināja Zirgu salas attīstību un 2020. gadā atvēra Dabas māju, kas uzbūvēta, piesaistot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējumu, bet ekspozīcija tiks iekārtota, izmantojot Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļus.
Lielisks sadarbības piemērs ir skatu tornis un labiekārtojuma elementi Jelgavā, Pilssalā, kur dabas liegumā “Lielupes palienes pļavas” var vērot savvaļas zirgus, putnus, divas upes un pilsētas panorāmu. Ar DAP tika noslēgts līgums par skatu torņa un labiekārtojuma izveidi uz valsts zemes. Jelgavas iedzīvotāji un viesi ir ļoti iecienījuši šo pastaigu vietu un skatu torni, tāpēc arī nākamajos gados plānots attīstīt Pilssalas infrastruktūru dabas lieguma teritorijā. Iecerēts ierīkot auto stāvlaukumu, informācijas punktu, aktīvās atpūtas laukumus un citu tūrisma infrastruktūru.
Ciešā DAP un Jūrmalas pilsētas sadarbībā notiek Ķemeru revitalizācijas projekti. Ķemeros, kas ietilpst Ķemeru Nacionālā parka teritorijā, jau rekonstruēts ūdenstornis, kur turpmāk atradīsies tūrisma informācijas punkts, kā arī pie ūdenstorņa atjaunoti celiņi un stāvlaukumi. Notiek Ķemeru Vecā parka rekonstrukcija – celiņu seguma atjaunošana, apgaismojuma, soliņu un citas infrastruktūras izbūve. Tuvākajā laikā plānots uzsākt interaktīva dabas izglītības centra būvniecību Ķemeru Jaunā parka teritorijā.
Noteikti arī jāmin, ka sadarbībā ar Carnikavas novada pašvaldību uzlabota tūrisma infrastruktūra dabas parkā “Piejūra” – ir izveidota promenāde uz jūru 1800 metru garumā, uzstādīti pludmales labiekārtojuma elementi, kā arī ierīkoti auto stāvlaukumi organizētai apmeklētāju plūsmas virzībai dabas parkā.
Rīgā, Mangaļsalā, dabas parka “Piejūra” teritorijā ir labiekārtota pludmales zona, kā arī izveidotas jaunas pastaigu takas un autostāvvietas. Darbi veikti Rīgas domes īstenotajos projektos “Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve un rekonstrukcija dabas parkā “Piejūra”” un “LIFE CoHaBit”, kuru mērķis ir mazināt antropogēno slodzi uz Eiropas Savienības aizsargājamiem biotopiem.
Sabiedrībai svarīgi ir izglītojoši pasākumi. Tā DAP sadarbībā ar Dundagas novada pašvaldību jau 11. gadu rīkoja Slīteres Ceļotāju dienas. Arī šajā tūrisma sezonā no jūnija līdz oktobrim Dundagas novada teritorijā Slīteres Ceļotāju dienās notika izglītojoši dabas izziņas pārgājieni.
Aizvien vairāk palielinās sabiedrības vēlme būt dabā. Ieceru un darāmā gan pašvaldībām, gan DAP ir daudz. Savstarpēji sadarbojoties, saudzējot un saglabājot aizsargājamas vietas, var paveikt krietni vairāk, lai tās būtu pieejamas cilvēkiem.