Vispirms sākam ar pašu uzņēmumu. Kā tapa SIA Livland Biomethane, ar kādu uzdevumu un kam patlaban pieder šis uzņēmums?
Sākumā bija ideja attīstīt šeit biometāna ražošanas staciju. Kad ideja nobrieda un kad bija jau panāktas mutiskas vienošanās ar vietējiem fermeriem, kad bija jau sapratne par tehnoloģiju un cipariem, kā tas viss kopā strādā, tad pirms diviem gadiem tika dibināts uzņēmums, lai attīstītu šo projektu. Sākumā uzņēmums piederēja man vienam pašam, jau pirms tam bijām vienojušies ar Viršiem (akciju sabiedrība Virši-A) par sadarbību. Virši ienāca kā partneris, šobrīd uzņēmumā manā pusē ir 51% akciju, Viršiem ir 49%. Pēc stacijas nodošanas ekspluatācijā Viršiem būs 51%, kontrolpakete.
Kad šeit sākās pirmie darbi? Cik lielas investīcijas te jau ieguldītas?
Zemes darbus sākām pērnā gada 6. janvārī. Betonēšana sākās pēc Lieldienām, aprīļa beigās. Šobrīd kopējās investīcijas būs 16 miljoni eiro.
VISI PROCESI TIEK VADĪTI AUTOMĀTISKI. Renārs Miķelsons pie centralizētās stacijas vadības pults. Kopumā staciju sākotnēji apkalpos septiņi cilvēki, no viņiem četri specializēto kravas automašīnu vadītāji.
Kāpēc tika izvēlēta tieši šī vieta? Protams, blakus ir iespaidīgs lopkopības komplekss Lejasboles, taču gan jau ne tas vien…
Visam pamatā bija ļoti liela piena lopkopības fermu koncentrācija tieši šajā reģionā. Izstieptas rokas attālumā – tuvākā burtiski tikai 400 metrus – atrodas daudzas fermas. Lejasboles ar 1200 slaucamām govīm, 5 kilometru attālumā Ceriņi ar 700, Pērles ar 600, Tiltgaļi ar 250… 10 kilometru rādiusā šajā pusē daudz fermu. Tad vēl pieķērām klāt Mazsalacas galu, kur arī labas saimniecības. Šajā projektā ir svarīgas divas lietas. Bez jau pieminētajām izejvielām otra ir gāzes vada tuvums, maģistrālais vads, kas iet no Latvijas uz Igauniju un Somiju, ir apmēram 300 metru attālumā.
GALAPRODUKTS – NO SMILTĪM TĪRA VIRCA. No Lejasboļu fermas pa vadu šajās vannās nonāk ar smiltīm sajaukta virca, kura, izmantojot pagaidām Latvijā unikālas, pusotru miljonu eiro vērtas iekārtas, šeit tiek attīrīta un tālāk jau padota uz lielajiem rezervuāriem sajaukšanai ar sausajiem kūtsmēsliem.
Līdzīgi precedenti Latvijā. Vai šis ir patlaban vienīgais tāda mēroga biometāna ražotājs mūsu valstī?
No govju kūtsmēsliem – jā. Pēc ražības lielāka stacija ir Balticovo, kas biometānu ražo no putnu mēsliem. Vistu mēslos enerģijas ir vairāk, tajos ir lielāks sausnes saturs. Pēc enerģijas lielāka ir viņu stacija pie Iecavas, pēc masas – šī.
Kam piederošas investīcijas šeit patlaban jau ieguldītas, vai būvniecība jau pabeigta?
Jā, domāju, ka staciju nodosim ekspluatācijā tuvākā mēneša (runājāmies 12. maijā – G.V.) laikā. Šeit ieguldītas privātas akcionāru investīcijas plus bankas finansējums.
Lūdzu, pavisam vienkāršos vārdos pastāsti par gāzes ražošanas tehnoloģiju.
Kad atved kūtsmēslus, tos ievada rezervuāros. Tālāk mēslu kondīcija jādabū pēc iespējas tuvāka tai, kāda ir govs kuņģī. Mēsli jāsilda, tiem jābūt 40 grādu temperatūrā, plus vēl tie ir jāmaisa. Lai procesā labāk strādātu baktērijas, lai vienmērīgi izdalītos gāze – metāns. Tad izdalās biogāze, kurā metāna saturs ir apmēram 56%, pārējais – 43% – ir CO2 un arī vēl citi piemaisījumi, piemēram, sērs un skābeklis, kopā 1%. Iegūtā gāze jāattīra, jo vērtīgais arī dabasgāzes sastāvā ir metāns. Tāpēc biogāze plūst cauri attīrīšanas iekārtām, tādiem filtriem – mehāniskiem režģiem, kas atdala malā lielākās molekulas. CO2 jeb ogļskābo gāzi nodala nost, un paliek metāns. Metāns tālāk plūst uz kvalitātes kontroli un apjoma uzskaiti, šis mezgls pieder dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram Latvijā – kompānijai Conexus Baltic Grid. Ja kvalitāte neatbilst, tad vārsts uzreiz ciet, un gāze plūst atpakaļ, lai to attīrītu tādā kvalitātē, kāda vajadzīga tīklam. Nodalīto ogļskābo gāzi mēs savācam, sasaldējam šķidrā veidā, un tad tas jau ir pārdodams produkts, ko izmanto gan metināšanai, gan pārtikas rūpniecībā. No metāna molekulas fiziski paliek Latvijā, un tad vēl ir izcelsmes sertifikāts par to, ka tiek saražots šis biometāns. Kad stacija oficiāli sāks strādāt, šis sertifikāts tiks pārdots uz Eiropu. To pērk transporta uzņēmumi, jo viņiem ir vajadzīga zaļā piedeva pie degvielas, un tad šos zaļos sertifikātus arī pārvadātāji izmanto kā zaļo piedevu. Arī Latvijā no 1. janvāra šī lieta ir sākusi strādāt.
TE IR VISU PROCESU FINIŠS. Gāzes attīrīšanas un sasaldētās pārtikas gāzes uzglabāšanas iekārtas, no šejienes cauri kompresoram metāna gāze tālāk aizplūst uz maģistrālo gāzes vadu.
Varbūt dažus skaitļus. No cik liela daudzuma kūtsmēslu un cik ilgā laikā rodas konkrēts apjoms biometāna?
Ir šķidrie kūtsmēsli jeb virca un cietie, kas tiek sajaukti kopā. No 100 tonnām vircas rodas 1 tonna gāzes. No cietajiem kūtsmēsliem būs 2,5 reizes lielāks gāzes ieguvums. No 100 sajauktām kūtsmēslu tonnām gāzes ieguvums varētu būt apmēram 1,8 tonnas. Sajaukto kūtsmēslu pilnais gāzes ražošanas cikls ir ap 30 dienām. Protams, tas ir nepārtraukts process, kurā nāk arvien klāt izejvielas un plūst prom gāze.
Cik daudz nosacīto izejvielu dienā uz staciju atved?
Vajadzīgas, kopā ņemot vircu un cietos mēslus, ir 500 tonnas.
Kaut kāds sausais atlikums taču arī paliek pāri…
To sauc par digestātu. Mēs to bez maksas – proporcionāli viņu atvestajām izejvielām – atdodam atpakaļ zemniekiem, viņi ar digestātu mēslo savus laukus. Augi to uzņem vieglāk nekā kūtsmēslus.
Vai šo varam uzskatīt par zaļo enerģiju, un cik stabila šobrīd ir nosacīto izejvielu – kūtsmēslu – bāze apkārtējā reģionā?
Tā ir 100% zaļā enerģija! Viszaļākā iespējamā, jo zaļums ir atkarīgs, no kādām izejvielām gāze tiek ražota. Piemēram, ja biogāze tiek ražota no kaut kādām vecām zālēm un lauksaimniecības atkritumiem, tad iznākums ir apmēram 20 grami uz 1 megadžoulu CO2, ja sadedzina dīzeļdegvielu – tad ir 90 grami emisiju, bet, ja biogāze tiek ražota no kūtsmēsliem, tad emisijas ir mīnus 100 grami! Kad kūtsmēsli pūst, tad gaisā iziet ne tikai CO2, bet arī metāns, kas ir vēl kaitīgāks par CO2, jo gaisā rada siltumnīcas gāzes efektu un nesadalās 20 gadus, pēc tam sadaloties attiecīgi CO2 un ūdeņradī. Toties mūsu gadījumā metāns tiek paņemts, aizstājot ar to dīzeļdegvielu. Tā kā efekts no kūtsmēsliem emisiju ietaupījumā ir vislielākais, no kūtsmēsliem saražotais biometāns ir viszaļākais iespējamais! Starp citu, viena trešdaļa no visām CO2 emisijām pasaulē ir liellopu radīta, otra trešdaļa – no transporta, trešā – ražošana un viss pārējais.
Kā pats redzi šo uzņēmumu pēc gadiem pieciem…
Domāju, ka tāds pats kā šodien, tikai vēl lielāks. Mums vēl ir paplašināšanās projekts. Šobrīd mums ir četri lielie rezervuāri, trīs kūtsmēslu sildīšanai un maisīšanai un viens digestātam, projekts ir vēl diviem. Pieejamais izejvielu apjoms to pieļauj.
TE IR SĀKUMS. Slaucamo govju komplekss Lejasboles pārsimt metru no stacijas, no šejienes sākas šķidro kūtsmēslu jeb vircas (jo govis uzturas smiltīs) ceļš uz pārtapšanu gāzē. Interesanti, ka te pakaišu vietā fermā ir smiltis, jo govīm uz tām patīk gulēt, viņas arī mazāk slimo un, pats galvenais, dod vairāk piena.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Videi saudzīgi — klimatam draudzīgi» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2026.LV/RMA/1.6.1/007