«Covid-19 ietekme skaistumkopšanas industrijā, protams, ir ļoti liela. Mums frizētavā ir trīs krēsli, bet strādāt var tikai divos, jo ierobežojumi ir jāievēro. Tas maina to, cik klientus dienā varam apkalpot. Šis patlaban ir tāds izdzīvošanas brīdis, kad daudzi uzņēmumi arī veras ciet. Tomēr es uzskatu, ka ir jāpielāgojas situācijai. Var jau sēdēt, nīkuļot un ņaudēt par to, cik viss ir slikti, bet izdzīvo stiprākais.
Protams, ir lietas, kas jāmaina savā ikdienā, bet tā ir ļoti daudziem, jo pandēmija ir tāds pārmaiņu laiks, kas prasa ieguldījumu pielāgoties. Ir jāsaprot, ka tas ietekmējis visu pasauli, ne tikai mani vai skaistumkopšanas sfēru. Mēs visi esam iesaistīti tajā. Vienu brīdi frizētavu Rīgā bijām aizvēruši ciet dažādu iemeslu dēļ. Telpu īpašnieki, no kuriem īrējam, nenāca pretī – teica, ka var uz konkrēto brīdi samazināt maksu, bet tas viss pēc tam būs jāatdod atpakaļ. Tā arī darbinieki aizgāja kur nu kurš. Tagad Rīgā esam atkal atvērušies vaļā, bet ir darbinieku trūkums. Man raksta, piesakās, bet es izvērtēju.
Kas vispār attiecas uz darbiniekiem – viņi rotē, jo meklē labākas iespējas, kur strādāt. Viens no kolēģiem aizbrauca strādāt uz Igauniju, piedāvājums bija labāks, Igaunijā arī nav tādu ierobežojumu kā Latvijā. Labus darbiniekus mūsdienās ir grūti atrast. Katrs no viņiem ir arī jāapmāca, jo, atnākot strādāt uz vīriešu frizētavu, kur kopjam arī bārdu, par to vai nu zināšanu nav vispār, vai arī viņi ir strādājuši citviet, ar citādām metodēm. Tas prasa laiku un savu zināšanu ieguldījumu no manas puses, un no tā var ātri nogurt. Tomēr tās meitenes, kas pie manis tagad strādā, ir dzīvespriecīgas un motivētas strādāt – viņas šajā situācijā saskata arī pozitīvo, piemēram, to, ka var vairāk laika pavadīt ar ģimeni.
Patlaban strādājam zaļajā režīmā, kas nozīmē to, ka pakalpojumus saņem cilvēki, kam ir vakcinācijas sertifikāts. Bērni līdz 12 gadu vecumam nāk ar negatīvu testu, kas ir derīgs 72 stundas. Protams, skenējam sertifikātus, ir dažādas kontrollapas. Telpas tiek vēdinātas regulāri. Ir dažādi dezinfekcijas līdzekļi – gan grīdām, gan instrumentiem. Ja veic bārdas korekciju, tad tikai ar cimdiem – dabūja manas darbinieces arī pa kaklu par to, ka kamerā redzēju – viņas strādā bez cimdiem. Uzreiz zvanīju un aizliedzu. Es esmu atbildīga par saviem darbiniekiem, bet arī par klientiem. Bija daudzi frizieri, kas strādāja arī tad, kad frizētava bija ciet. Piemēram, atbrauc draudzene, paņem līdzi savu dēlu, kam jānogriež mati. Nav jau tā, ka bija izveidots salons no mājām, bet šis laiks bija kaut kā jāizvelk.
Tagad līdz 15. decembrim ir jāpiesakās algu subsīdijām par pēdējo «lokdaunu» – aprēķinās kādu daļu no algas, ko varēs saņemt. Man bija ļoti pretimnākoši Valmieras telpu izīrētāji – tiešām paldies viņiem, ka noņēma īres maksu. Viņi vienmēr ir nākuši mums pretī, un cepuri nost tādiem izīrētājiem! Tomēr es to redzu kā ilgtermiņa sadarbību, un es nesaprotu, kā citur var nenākt pretī cilvēkam, kas tavas telpas īrē jau gadiem, un bezmaz uzņēmēju izģērbt pliku, tikai lai dabūtu to īres maksu. Protams, rēķini par elektrību un komunālajiem pakalpojumiem bija jāmaksā tāpat, tomēr tas, ka nav jāmaksā īre, ir atslodze. Vasara bija labs atspēriens, kad varēja vairāk nopelnīt, tagad ir mazliet jāpievelk josta. Galvenais – nedzīvot pāri saviem līdzekļiem, un tad viss būs kārtībā. Ja ir uzkrājumi, tad var no tiem maksāt, bet arī tie nav bezgalīgi… Novēlu visiem uzņēmējiem pielāgoties situācijai un izturēt šo laiku, un būt ar skaidru skatu nākotnē. Nebaidīties mainīties.»
SIGITA NORVELE ar šo vēlējās parādīt, uz cik plāna ledus skaistumkopšanas nozare bija nonākusi – gan tiešā, gan pārnestā veidā. Sapucēts tiek vīrs Mareks. Naura Vasiļevska foto