Tai jānāk no četriem ieguves avotiem: hidroelektrostacijām, termoelektrostacijām, saules elektrostacijām un vēja elektrostacijām. Pirmie trīs enerģijas avoti pašlaik sekmīgi pildot uz tiem liktās cerības, jo uzstādītās jaudas jau ir sasniegtas vai pat pārsniedz plānoto, kamēr vēja enerģijas attīstība krietni atpaliekot no ieceres. Ar Valmieras novada pašvaldības izpilddirektora vietnieci – Valmieras novada Attīstības pārvaldes vadītāju EVIJU NAGLI runājām par to, kā mūspusē cenšas likt lietā arī vēja enerģiju.
Lai stiprinātu enerģētisko neatkarību un sekmīgi attīstītu atjaunīgo energoresursu projektus, izšķirīga loma ir sadarbībai ar pašvaldībām, iedzīvotāju kopienām, investoriem un valsts pārvaldi. Kā Valmieras novadā, kas ir bagāts ar ainaviski vērtīgām un pat īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, izdodas atrast arī vēja elektrostacijām piemērotas vietas? Kāda ir to attīstības plāna vīzija?
Jā, arī Valmieras novadā samērā lielas teritorijas ir aizsargātas jau valstiskā līmenī – tie ir gan dabas parki, kā, piemēram, Gaujas nacionālais parks, gan ainaviski vērtīgās un pat īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kā, piemēram, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, tādēļ vēja elektrostacijas (VES) vai vēja parki tur nekādi neiederas. Novada pašvaldībā top jaunais teritorijas plānojums, kurā, ņemot vērā, ka arī Valmieras novada pašvaldības attīstības plāna viena no prioritātēm ir atjaunīgo energoresursu izmantošanas sekmēšana, tiek noteiktas funkcionālās izmantošanas zonas un vēja elektrostaciju izvietošanai pieļaujamās teritorijas. Jaunais teritorijas plānojums tad arī ir un būs tas rīcības instruments, ar kuru pašvaldība drīkst regulēt un veikt savus uzstādījumus par to, kur vēja elektrostacijām būt vai arī kur tām nevajadzētu atrasties. Tad nu šis ir tas brīdis, kad par to aktīvi diskutējam ar iedzīvotājiem un arī ar institūcijām, lai novada jaunais teritorijas plānojums būtu sabalansēts un saprātīgs visām pusēm: iedzīvotājiem, dabai, videi, ainavai un arī vēja enerģijas projektu attīstītājiem.
JAUNĀ TERITORIĀLĀ PLĀNOJUMA KARTE. Pagaidām tajā Valmieras novadā figurē vien četri iespējamie vēja enerģijas parki. Ārijas Romanovskas foto
Cik vietas Valmieras novada kartē jau ir iezīmētas kā potenciāli iespējamās vēja elektrostacijas un cik tālu ir tikts ar šo projektu virzību?
Lai aizsargātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, veselību un vizuāli ainavisko telpu ap apdzīvotajām vietām, Valmieras novada pašvaldība savā jaunajā teritoriālajā plānojumā ir pastiprinājusi savas prasības par buferzonu 2 km platumā ap pilsētām un ciemiem. Šāds attālums novērš VES radītā trokšņa, ēnu mirgojuma un vizuālās dominantes negatīvo ietekmi uz dzīvojamo vidi. Tas tika balstīts uz telpiskās analīzes datiem un sabiedrības interesēm.
Līdz šim plānoto vēja parku teritorijas aizņemtu vien aptuveni 1,6% no Valmieras novada kopējās teritorijas. Kopumā novadā aptuveni 10% teritorijas būs noteiktas iespējamai VES attīstībai.
Pašlaik mums attīstībā ir viens pārrobežu projekts par VES Lode, kur 997,2 ha mūsu novada teritorijā Lodē un Ipiķos ir plānots izbūvēt 18 vēja elektrostacijas, papildus nosakot, ka tur maksimālais vienas vēja elektrostacijas kopējais augstums nedrīkst pārsniegt 252 metrus. Paredzētajai darbībai piemērots arī pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējums.
Plānots arī starpnovadu projekts par VES Aloja, kur mūsu novadā 352,7 ha iecerētas 10 no projektā kopā iecerētajām 26 vēja turbīnām. Abām minētajām VES Valmieras novada pašvaldība, izvērtējot visas likumdošanas prasības un nosacījumus, ir devusi savu akceptu. VES Aloja projekta attīstītājs respektē šo prasību, tādēļ ļoti ceram, ka arī VARAM ministrijā pret to neiebildīs.
Vēl mūsu novadā paralēli saules enerģijas elektrostacijas attīstībai ir plānota arī vēja elektrostacija Matīši 401 ha ar 4 vēja turbīnām.
Plānota tiek arī VES Valmiera – Valka, kur pagaidām iecerētas 38 turbīnas Valmieras un Valkas novados. Tur vēl nav ietekmes uz vidi novērtējuma un ir mūsu iebildumi par vairākām turbīnām mūsu novadā, kas ieplānotas Sedas tuvumā. Šim projektam piekritīsim tikai tad, ja VES netiks plānotas mūsu noteiktajā buferzonā 2 km platumā ap pilsētām un ciemiem.
Domājot par vēja enerģijas izmantošanu, cerīgi raudzījāmies arī uz Zilākalna purvu, kura lielā platība tālu aizstiepjas prom no ciemata. Saimnieciskajām vajadzībām vēsturiski izmantotā un šobrīd neizmantotā teritorija likās piemērota kādai no mūspuses potenciālajām vēja elektrostacijām, diemžēl tur mums šo ieceri neļauj attīstīt, jo izrādās, ka Zilākalna purvā ir sikspārņu aizsardzības teritorija.
Vai Valmieras novadā ar līdz šim jau uzsāktajiem vēja elektrostaciju projektiem būtu gana pietiekami, vai tomēr jaunajā teritoriālajā plānojumā ir paredzētas arī vēl citas iespējamās šādu projektu attīstīšanas vietas?
Jā, jaunajā teritoriālajā plānojumā esam iestrādājuši vairākas tā saucamās baltās teritorijas, kuras varētu ieinteresēt investorus vēl kādu vēja elektrostaciju attīstīšanai, bet tajā pašā laikā cerīgi gaidām pašlaik gatavotās izmaiņas likumdošanā, kuras paredzēs, ka pašvaldība varēs neakceptēt būvprojektus vēja parku iniciatīvām, ja konkrētajā pašvaldībā jau ir sasniegti vismaz 150 MW vēja jaudas vai reģionā 500 MW. Tas nozīmē, ka būs jāizstrādā kumulatīvais novērtējums par konkrētā pašvaldībā jau uzsāktajiem vēja parkiem, kuri jau ir saņēmuši ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) un kuriem jau ir izdotas būvatļaujas. Izskatās, ka, īstenojot uzsāktos IVN, novada teritorijā tiktu sasniegti 150 MW. Vēl tikai likumdevējam jāpavēsta, kurš tad veiks kumulatīvo novērtējumu, kāda būs metodika un kritēriji.
EVIJA NAGLE: «Gandarī, ka līdz šim ar vēja elektrostaciju projektu attīstītājiem spējam vienoties par saprātīgiem risinājumiem, par prioritāti izvirzot cilvēku un cilvēka dzīvesvietas kvalitāti, piemēram, par mūsu noteikto buferzonu 2 km platumā ap pilsētām un ciemiem, vai arī par vienas vēja elektrostacijas maksimālo augstumu 250 metriem.»
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Videi saudzīgi — klimatam draudzīgi» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2026.LV/RMA/1.6.1/007