Valmierā jau tradicionāli svinēt šos gadskārtu svētkus ļaudis kopā aicina Valmieras muzeja tradīciju kopa «Griezes». Arī pagājušajā ceturtdienā īsi pēc saulgriežu iestāšanās muzeja iekšpagalmā pēc senajām latviešu tradīcijām tika daudzināta gaisma — ap sakurto ugunskuru gan vilka bluķi, gan dziedāja un gāja rotaļās.
Gaisma šajā dienā tapa arī visā Valmieras pils iekšpagalmā — līdz pat Zvaigznes dienai, līdzīgi kā senču ticējumos, te mirdzēs gaisma — būs skatāma instalācija «Gaismas raksti». Pils dārzā atdzīvosies koki un katru vakaru no pl. 17 līdz 21 skanēs svētku mūzika.
Lai gan mūsdienās Ziemassvētkiem ir liela reliģiska nozīme, tomēr Latvijā un citur pasaulē ir senas un gadsimtiem koptas tradīcijas, kā svinēt šos svētkus bez reliģiska fona. Ziemas saulgrieži jeb Bluķa vakars iezīmē visīsāko dienu un garāko nakti gadā. Senatnē šajā dienā, lai atvairītu tumsu, aukstumu un pērnā gada neveiksmes, sliktos darbus un domas, no vienas sētas uz citu tika velts Lielais bluķis, kuru ceļa beigās sadedzināja, simbolizējot jauna saules gada sākumu un pašu sauli.
Saules gaismu ar katru nākamo dienu baudīsim arvien vairāk. Piemēram, šodien saullēkts Rūjienā tika sagaidīts pl. 9:05, bet Valmierā pl. 9:02 no rīta. Saulriets attiecīgi — pl. 15:37 un 15:39. Tātad vidējais saules spīdēšanas ilgums pašlaik mērāms jau sešu stundu un 32 minūšu robežās. 1. janvārī priecāsimies jau par desmit minūtēm ilgāku šo laiku.
Jāpiebilst, ka astronomiskais pavasaris nākamgad iestāsies 20. martā, kad diena jau būs kļuvusi garāka par nakti.
VALMIERAS MUZEJA IEKŠPAGALMĀ. Tradīciju kopas «Griezes» dalībniece Guna Medne sanākušos iepazīstina ar Ziemas saulgriežu svinēšanas paražām.