Mēs, Naukšēnu komanda (Una Blaumane, Dana Eglīte, Dace Brokāne, Arnis Eglīte) ielūgumu piedalīties saņēmām aprīļa sākumā. Sākām domāt par to, ko īsti gribam un varam parādīt skatītājiem. Tā kā līdz Ventspilij ceļš ir diezgan tāls, dažus fragmentus izgatavojām jau mājās. Nedēļas sākumā laika apstākļi nelutināja, sagatavošanās darbi iekavējās. Trešdiena pagāja vācot, griežot, sienot un līmējot. Palīdzēja arī Regīna Jurgenovska, festivāla daudzkārtējā dalībniece, atvēlot mums savas mājas pagalmu un arī savas rokas, kurām šajā darba steigā ir vislielākā vērtība. Jau sākusies jauna diena, kad darbi pabeigti, atstājot rītam vien mazu drusciņu.
Ceturtdienas rītā sēžamies oranžajā Naukšēnu busiņā, kuru mums katru gadu braukšanai uz Ventspili piešķir dome, un dodamies ceļā. Vēl pieturas Naukšēnu minerālūdens cehā (būs gan pašiem, ko padzerties, gan arī draugus pacienāsim), SIA Jaunlambikas (jau daudzus gadus mūs nodrošina ar koka karkasiem), pie Daces Lohinas stādaudzētavā Rencēnos (mums tiek ziedots vesels krūms ar zeltactiņām!). Vēl dažas pieturas ziedu un tehnisku materiālu iegādei, un dodamies uz Ventspili!
Ceturtdienas vakars Ventspilī ir jauks, bet ūdens jūrā ledains. Tas nekas, ceļā nogurušajām kājām tieši laikā!
Piektdiena ir tā diena, kad top viss krāšņums Ventspils ostas promenādē. Katrai komandai ir piešķirts savs laukums darbam. Atrodam savējo, šogad 22. numurs. Mums blakus strādā lietuvieši, latvieši, igauņi, un arī mūsu draugi, Vecumnieku komanda! Ar viņiem notiek tradicionāla maiņa – Naukšēnu limonāde pret Vecumnieku mazsālītajiem gurķīšiem!
Sākam ar koka rāmju sastiprināšanu, šogad mums ir divi. Augstākais viducim, zemākais pašam paklājam. Pirmā tiek uzlikta plate, virsma ir darināta no niedru pušķiem, viducī zeltactiņas, un varam darboties tālāk. Protams, ka gadās dažas tehniskas problēmas, bet tās tiek atrisinātas. Labi, ka komandā ir vīrietis, jo sievietēm reizēm gribas visu sarežģīt. Pusastoņos vakarā esam darbu pabeiguši. Kritiski paskatoties, paši redzam savas kļūdas, kuras varētu arī nebūt. Darbs ir padarīts, un varam pelnīti atpūsties.
Sestdienas rīta paklājus apstaigā un vērtē žūrija, kuras sastāvā ne tikai profesionāli floristi un ainavu arhitekti, bet arī cilvēki, kuri darbus vērtē no skatītāju, neprofesionāļu viedokļa. Mēs tajā laikā varam izbaudīt pilsētas svētkus. Paklausīties koncertus, apskatīt un iegādāties skaistos amatnieku darinājumus, nogaršot mājražotāju gardumus. Šogad izmantojam iespēju un apmeklējam atvērto durvju dienas uz prāmja Stena Flavia. Skats no kapteiņa tiltiņa ir iespaidīgs! Kāpjot zemē no prāmja, saņemam dāvanu – košas saulesbrilles ar prāmja nosaukumu. Vēlāk, staigājot pa pilsētu, var uzreiz atpazīt tos, kuri bijuši uz kuģa!
Trijos pēcpusdienā visi festivāla dalībnieki satiekas pie galvenās skatuves, tiek paziņoti rezultāti. Pirmās divas vietas šogad ir igauņiem, prieks par viņiem! Stundu vēlāk turpat netālu, kafejnīcas iekšpagalmā, notiek neliels bankets dalībniekiem ar pīrāgiem un Užavas alu. Tiek izdalīti diplomi, piemiņas veltes no festivāla, teiktas runas no žūrijas puses, dalībnieki tiek gan uzslavēti, gan arī tiek aizrādīts par kļūdām. Kā viesis ierodas kādreizējais dalībnieks, florists Druvis Cirītis ar sievu Ingu. Tad gan tiek izrunāts viss, gan par paklājiem, gan personīgo dzīvi, bērniem un teritoriālo reformu! Stundiņu uzkavējušies, visi pamazām izklīst, jo priekšā vēl lielais koncerts un uguņošana.
Vakara noslēguma uzstājas Da Gamba. Enerģijas sprādziens, uguņošana un konfeti lietus koncerta laikā ir kā punkts šim brīnišķīgajam pasākumam, bet svētku salūts kā saldais ēdiens. Vēl lēna, naksnīga pastaiga pa Ventspili, jo jāapskata divi jauni objekti – strūklaka Lietussargs un jaunā koncertzāle Latvija.
Svētdienas rītā izbraucam no Ventspils, neatvadāmies, jo gribas atgriezties atkal.
FESTIVĀLĀ. Naukšēniešu veidotais Ziedu patafons.