Izrādās, Sedas pirmsākums meklējams nevis kūdrinieku ciematiņā, kas te tapa pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, bet krietni agrāk – ar Salāniešu mājām, kuras te bija jau 20. gadsimta sākumā un kuras – īpašumu kopā 73,4 hektārus, tostarp 13 hektārus meža – uz renti no Vecbrenguļu muižnieka saņēma Kārlis Zāmuelis (1863-1952). Faktiski Salāniešus viņš mantoja no tēva, arī Kārļa – Vecbrenguļu muižas galdnieka, taču renti tāpat nācās maksāt, līdz ap 1920. gadu Kārlis Zāmuels jaunākais Salāniešus ieguva īpašumā. Viņš bija precējies ar Kristīni Klešu no Trikātas pagasta, ģimenē bija trīs bērni – Aleksandra Kristīne, Jānis Arturs un Irma Paulīne.
Pirmo un Otro pasaules karu Zāmueļi pavadīja savās mājās. Svešzemju zaldāti, sirotāji un laupītāji nāca un gāja, bet Salānieši un to iedzīvotāji izturēja, jo visi ļoti mīlēja savu māju un zemi. Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Kārlis bija Strenču Krājaizdevu sabiedrības padomes loceklis un Trikātas (Vecbrenguļu) pagasta sabiedrisks darbinieks. Viņš daudz lasīja, pārvaldot arī krievu un vācu valodu, abonēja lauksaimniecības žurnālus un citus preses izdevumus.
1929. gadā uzskaitītas Salāniešu ēkas: 2 koka dzīvojamās ēkas, 4 koka kūtis, 3 koka klētis, 1 koka rija, 4 koka šķūņi, 1 koka kalte. Pēc 10 gadiem 1939. gadā uzskaitē: mežs 12,8 ha, aramzeme 27,4 ha, pļavas 14,6 ha, ganības 11,0 ha, purvs 6,1 ha, zeme zem ēkām 1,5 ha, kopējā platība 73,4 ha.
20. GADSIMTA SĀKUMS. Kārlis un Kristīne Zāmueļi pie Salāniešu dzīvojamās ēkas. Foto no Strenču novada arhīva