— Pirmo simtgades pasākumu jau esam aizvadījuši — 20. janvārī mums bija barikāžu dalībnieku atceres pasākums, kura laikā tika demonstrēta arī simtgades filma «Astoņas zvaigznes».
Iepriekš vēlreiz apzinājām un piedalīties uzaicinājām barikāžu dalībniekus, jaunsargus un zemessargus, ieradās kopā ap 70 cilvēku. Pasākums izdevās, dzirdējām labas atsauksmes, diemžēl arī viedokli par simtgades atklāšanas pasākuma norisi Rīgā, kur tā rīkošanai ieguldīta paliela naudas summa. Beverīnas novadā viss notika vienkārši, bet sirsnīgi. Mūsu galvenais mērķis ir vairot vietējo iedzīvotāju piederības sajūtu novadam, reģionam, valstij, un lai viss, kas notiek (pie tam nevis ar lieliem finansiāliem ieguldījumiem vai mākslīgi radītiem jauniem pasākumiem, bet caur mūsu novada vērtībām — vēsturi, dabu, cilvēkiem, pašdarbības kolektīviem, tradīcijām, nemateriālo mantojumu), būtu pieejams katram iedzīvotājam. Katram pasākumam simtgadi nevilksim klāt, bet tradicionālos mēģināsim pacelt augstākā līmenī.
Vasarā mūsu pašdarbības kolektīvi 134 cilvēku sastāvā dosies uz lielajiem Dziesmu un deju svētkiem Rīgā, bet pirms tam, 4. maijā, nu jau otro gadu novadā atzīmēsim Baltā galdauta svētkus, kuros visi mūsu pašdarbnieku kolektīvi ar koncertuzvedumu uzstāsies jau 10. Beverīnas novada Dziesmu un deju svētkos.
Vēl šogad visos trijos pagastos organizēsim kājāmgājēju ekskursijas ar mērķi parādīt novada dabas vērtības, vēsturi, protams, arī mūsu cilvēkus, atzīmēsim Trikātas 810. gadadienu, novembrī valsts svētku pasākumos ne tikai izgaismosim pagastu centrus un klausīsimies skaistus koncertus, bet arī Kauguru un Trikātas kapos atklāsim stēlas Lāčplēša kara ordeņa kavalieru piemiņai un teiksim paldies barikāžu dalībniekiem. Vēlamies panākt, lai katrs sev atrod ko sirdij tuvu. Iemesli, kāpēc cilvēki nāk uz pasākumiem, ir ļoti dažādi, tāpēc, svinot valsts simtgadi, nevaram koncentrēties tikai uz izklaidi un atpūtu. Un mums noteikti nav vēlēšanās naudu vienkārši iztērēt simtgades vārdā.
Cik barikāžu dalībnieku novadā ir?
Arī iepriekš bija mēģinājumi barikāžu dalībniekus apzināt. Daudzi tikuši pieminēti «Latvijas Vēstnesī» sakarā ar Piemiņas zīmju pasniegšanu, arī kādreizējie pagastu vadītāji likuši kopā atmiņas par cilvēkiem, kas organizēti uz barikādēm brauca no kolhoziem, un pašlaik šajā sarakstā jau ir ap 150 cilvēku. Neesam vēl līdz galam apkopojuši Kauguru pagasta barikāžu dalībnieku sarakstu. Domāju, ka šo cilvēku ir vēl daudz, jo, kad Brenguļos notika novada centrālais barikāžu atceres pasākums, ugunskuri tika iedegti arī Trikātas un Mūrmuižas centrā — arī tur bija pulcējušies cilvēki, pie tam viņi nebija mūsu barikāžu dalībnieku sarakstā.
Cik liela atsaucība piedāvājumam no iedzīvotāju puses ir pašlaik?
Sākam saprast, ka, lai gan cilvēki ir dažādi, mēs spējam sanākt kopā. Cilvēki aktivitātēs sāk iesaistīties. Jau martā viens no simtgades pasākumiem notiks Trikātā — tas būs muzikāli literārs vēstījums sadarbībā ar Valmieras muzeju «Es. Ģimene. Dzimta. Tauta. Iznes mani cauri mūžiem», kurā uzsvars tiks likts tieši uz Trikātas dzimtām — piederība dzimtai dod arī ciešāku piederības sajūtu vietai. Par Trikātu runājot, 810. gadadienas svinības nebūs tikai pašvaldības organizētas, jau tagad sabiedrības iesaiste ar savām idejām un vēlēšanos tās realizēt ir ļoti liela. Prieks redzēt, ka ikkatrs vēlamies dot savu pienesumu novadam, iespējams, dzimtas mājām.
Tikko kļuvis zināms jauns Latvijas projekts, kurā iesaistoties skolu jaunieši tiks aicināti fotografēt vietas un notikumus novadā, fotogrāfijas tiks nodotas publiskai balsošanai, kuras rezultātā noteikts skaits bilžu tiks izgatavotas izstādīšanai. Lai gan par šo projektu vēl tikai runāsim, novada skolas jau iesaistās dažādās ar simtgadi saistītās aktivitātēs.
Latvijas Nacionālajai bibliotēkai ir atbalsta biedrība, kas iepriekšējā gadā sāka projektu ar nosaukumu «Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai», un divas no tām ir Kauguru un Mūrmuižas bibliotēka, kas izveidojās no kādreizējās Kauguru bibliotēkas biedrības. Mūrmuižas bibliotēkas vadītāja iesniedza materiālus izstādei, un viena no planšetēm tajā būs veltīta Kauguru bibliotēkas biedrībai. Šī izstāde «Pagastmājā» būs apskatāma no 27. februāra līdz 11. martam.
Ideju ir daudz. Kopīgi labprāt gribētu izveidot simt pakāpienus no pilskalna līdz Abulam. Mēģināsim arī rast veidu, kā sadarboties ar Kandavas Valodas pagrabu. Vēl viena no idejām ir veidot netipisku brošūru «100 Beverīnas pērles». Gaidām projekta apstiprināšanu, lai tiktu pie informatīva materiāla, kurā būs apkopotas gan Beverīnas leģendas, gan cilvēki, vietas, objekti. Mēs ļoti, ļoti vēlamies apkopot novada vēsturi. Materiālu ir daudz, bet tie nav līdz galam apkopoti un publiskoti. Meklēsim līdzekļus, lai novadā izveidotu muzeju vai šāda tipa vietu. Lielākie aktīvisti no iedzīvotāju vidus ir Trikātas pusē, tāpēc arī pieļaujam, ka šo projektu sāksim tieši tur. Tas ir sava veida pienākums pret mūsu novada kultūrvēsturi un iedzīvotājiem.
Piedalīsieties arī simtgadei veltītajos valsts projektos?
Jau to darām. Latvijas simtgades kinofilmu projektā esam jau parādījuši divas filmas, rādīsim vēl citas.
Aktuāls ir arī «Latvijas skolas somas» projekts, kurā tiks sniegts finansiāls atbalsts, lai bērniem būtu iespēja mācīties ne tikai no grāmatām, bet arī neformālā vidē, piemēram, amatnieku darbnīcā.
Trikātas 810 gadu svinību noslēgumā notiks viena no Latvijas simtgades zaļumballēm.
Aktivitātes Latvijas jubilejas sakarā tiks plānotas arī nākamajiem gadiem, lai piederības sajūtu iznestu tiem cauri. Bet simtgades kulminācija paredzēta Trikātas kultūras namā 17. novembrī, lai 18. novembrī ikvienam būtu iespēja piedalīties svinībās Rīgā.
IEVA PUTNIŅA. Foto no personiskā arhīva
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem