
Kad ienācām pa šī gada vārtiem, arī bija taču tikai tā vakara tagadnes mirklis. Tāds tas būs arī rītnakt, kad vaļā stāvēs ne tikai šie, bet vai visi vārti, kas mums ļaus ietikt Jaunajā gadā. Tajā savukārt mums katra diena dos tūkstošiem, cerams, skaistas tagadnes mirkļu ar varbūtībām un iespējām. Lai pie tām tiktu, atkal nāksies iet cauri ne vieniem vien vārtiem, cauri pat lielu šaubu vārtiem. Tad gan, visziņiem un pārgudrajiem padomus neprasot, vairāk paļaujoties uz tēva un mātes gudrībām un savu dzīves pieredzi, neļausim, lai šaubas cerību vārtus uz pārticīgāku un, galvenais, labestīgāku dzīvi aizver ciet, tur pat aizslēgtus. Ir jāspēj atvērt un iet arī šiem vārtiem cauri, jo ceļš uz tīrumu, mežu, tirgu, rūpnīcu, pat balles placi taču sākas tikai aiz tiem.
Ārijas Romanovskas foto